Sportā sen visu izšķir nauda – tā pārliecina arī federācijas stīvāko tiepšu. Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Liels un būdīgs kā ledus tīrāmā mašīna Aleksandrs virzījās pretī atbraukušajam draugam Renē, lai ieslēgtu šveicieti savās skaujās un sabučotu uz abiem vaigiem.
Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidenta Fāzela un Baltkrievijas apšaubāmā kārtā ievēlētā valsts galvas Lukašenko acīs iemirdzējās prieka asaras par sen gaidīto randiņu.
Sastapšanās Minskā ar viesmīlīgo namatēvu Fāzelam nozīmēja kārtējo augstākā līmeņa tikšanos Austrumos ar kādu no bijušās PSRS sastāvdaļu līderiem, kamēr Aleksandram Grigorjevičam, kam zeme deg zem papēžiem, Šveices zobārsta parādīšanās bija kā miera baloža atlidošana, lai stiprinātu un uzlabotu pagalam sašķobījušos valdošā nama veselību.
Kas Baltkrievijā bija meklējams šveiciešu zobu dakterim? Kaut Minska un Rīga sen kā rezervējušas tiesības rīkot 2021. (pārcelto no 2020.) gada pasaules čempionātu hokejā, jau no rudens puses bija skaidrs, ka deformētas varas apstākļos nekāda spēlēšana Minskā nevar notikt.
Lukašenko tika “pārvēlēts” vienīgi ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas, auklītes Arinas Rodionovnas gādību un nodrošināja šo “faktu”, pastāvīgi un masveidā iekaustot protestējošos manifestantus ar miliču nūju, tūkstošus sabāžot aiz restēm.
Cilvēku cirvji cērt un cērt, un vēl nav nogāzuši baltkrievu simtgadīgo ozolu, bet skaidrs, ka agri vai vēlu tas notiks.
Varmāku un Eiropas pēdējā diktatora pagodinājumu izpelnījušos Batjku izsūtīs uz Svētās Helēnas salu, ieslodzīs krātiņā, vai tautā sauktais “tarakāns” ņems vēl nelabāku galu.
Civilizētas valstis pārtraukušas sakarus ar pēdējās stundas agonējošo Lukašenko režīmu, un uz šī fona hokeja pāvesta un patrona Fāzela ciemošanās un goda parādīšana neskaitāmos cilvēku tiesību pārkāpumos vainotā un rietumvalstu sankcijām apkrautā tirāna pilī izskatās nepieklājīga un nožēlojama.
Te neder arvien lietošanas gatavībā turētais teksts – nejauksim sportu ar politiku. Tieši Lukašenko nepieciešams hokeja čempionāts par katru cenu. Aleksandrs Grigorjevičs sola visu sakārtot uz ef-ef un sarīkot labāko čempiņu hokeja vēsturē – protams, ka Batjka līdīs no ādas ārā, lai kaut cik atgūtu pavisam nosmulēto cieņu un prestižu.
Tieši Lukašenko ar kolēģi no dopinga krāpšanas lielvalsts Vladimiru Vladimiroviču Putinu saprot, ka hokejs ir daļa no tautas identitātes – vismaz 50 procenti nācijas pārstāvju kvēli fano par savējo uzvarām un sēro par izlases zaudējumiem.
Tāpēc svarīgi visiem spēkiem atbalstīt tik vīrišķīgo sporta veidu, un nevar bez smīna skatīties uz vairāk par 60 gadu veco prezidentu – “uzbrucēju” vizināšanos pa ledu un “meistariski” gūtiem vārtiem “draudzības” spēlēs.
Kā bezūsains jauneklis Renē Fāzels pārņēma vispasaules hokeja saimniecību 1994. gadā. Zīmīgi, ka tajā pašā, kad Aleksandrs Lukašenko pirmo reizi tika ievēlēts par Baltkrievijas prezidentu.
Hokeju nespēlē tikai Āfrikā un tādās pasaules sporta karaļa pārvaldītās zemēs kā Brazīlija un Argentīna. Tāpēc 27 gadus zobārsts pavasaros (kad rit pasaules čempionāts) atradās nedalītas uzmanības centrā, un īpaši Maskavā vai Minskā – valstīs, kur vadoņiem hokejs šķiet fantastiski pievilcīga rotaļlieta, – ar Fāzelu apgājās kā ar smalku, plīstošu vāzi vai dārgu Šveices pulksteni.
Tagad šveicietis ir izkaltis, grumbains sirmgalvis, kurš, izkļuvis no žņaudzošiem Lukašenko apskāvieniem un atgriezies mītnes vietā Rietumos, neskaidri atceras, ka izdarījis ko neglītu, nebūdams īsti pie veselā saprāta.
Fāzels atzīst, ka bijis robežsituācijā starp pilnīgu un galīgu izgāšanos un smagu klupienu. Stomatologam bijusi sajūta, ka viņš peldējis jūrā brīdī, kad sākusies vētraina viļņošanās.
Fāzels esot mēģinājis “trāpīt” partnerim diktatoram, ka jābūt uzvedīgam un jāpārtrauc vardarbība vismaz uz čempionāta laiku! Diemžēl Fāzela bullitis paliks nerealizēts un garām vārtiem.
Kad nelīdz ne Somijas vai Dānijas hokeja vadītāju, ne Vācijas ārlietu ministra iebildumi pret pasaules čempionāta rīkošanu valstī, kur notiek plaša mēroga izrēķināšanās ar politisko opozīciju, lēmuma pieņemšanā nāk talkā cits apstāklis.
Proti, sportā sen visu izšķir nauda, un “Nivea” smēru ražotāju un ģenerālsponsora “Škoda” autobūves koncerna atteikums dot kaut centu, ja hokeju spēlēs Minskā, ir pietiekams un pārliecinošs arguments pat stūrgalvīgākajam un stīvākajam tiepšam internacionālajā hokeja federācijā.
Par izdarīto pārkāpumu prezidentam Fāzelam jāsaņem bargākais sods – piecas minūtes uz soliņa un noraidījums no laukuma.
