1912. gada 19. janvāris 0
Pirms 100 gadiem Rietumukrainas pilsētā Ternopolē, tobrīd Austroungārijas teritorijā, katoļu garīdznieka ģimenē piedzima nākamais ukraiņu nacionālais varonis un cīnītājs par valstiskumu Jaroslavs Stecko.
Padomju laikā viņa vārdu bija labāk nepieminēt, jo Stecko bija Stepana Banderas līdzgaitnieks, ukraiņu nacionālistu organizācijas OUN līderis, vēlāk šīs organizācijas vadītājs trimdā. Tāpat kā viņa laikabiedri Baltijā un Ukrainā, arī Stecko cerēja, ka 1941. gada vācu iebrukums PSRS nesīs valstiskuma atjaunošanu. 1941. gada 30. jūnijā viņš vācu ieņemtajā Ļvovā proklamēja Ukrainas valsti, solot cieši sadarboties ar nacistisko Vāciju cīņā pret ”Maskavu un žīdismu”. Stecko un Banderas politiskās spēles vāciešiem ātri apnika, jo ukraiņu separātismā, lai cik lojāls tas solījās būt Berlīnei, Hitlers nebija ieinteresēts. 1941. gada nogalē abus OUN līderus ieslodzīja Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē. Vēlāk pēc kara trimdā Stecko vadīja ”Tautu antiboļševistisko bloku”, kurā ietilpa arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas trimdas organizācijas.
