Pirms 100 gadiem, 1913. gada 21. februārī (pēc vecā stila) Krievijas cars Nikolajs II par godu Romanovu dinastijas varas 300. gadadienai pasludināja amnestiju daļai 1905. gada revolūcijas dalībnieku.

Lasītākie

Nosauktas 12 valstis, kurās dzīvot būtu visdrošāk, ja sāktos Trešais pasaules karš

Velns slēpjas detaļās: 5 iezīmes, kas padara sievieti nepievilcīgu vīriešu acīs

Kokteilis

Ja esi dzimis kādā no šiem datumam, tu esi neglābjams romantiķis

Lasīt citas ziņas

Amnestēts tika ap 10 tūkstoš personu, taču tikai desmitā daļa bija politiskie likumpārkāpēji. Imperatora piedošanu no “politiskajiem” izpelnījās tie, kas bija veikuši preses likumu pārkāpumu vai kaut kā apvainojuši “Viņa majestāti”. Amnestijas dēļ dzimtenē no trimdas sāka atgriezties latviešu inteliģences pārstāvji. No apcietinājuma atbrīvoja arī literātu Kārli Skalbi, kam kā izdevuma “Kāvi” redaktoram par varai nevēlamu rakstu publicēšanu bija piespriests pusotrs gads cietuma. Tāpat atbrīvoja kādu Upenieka kungu, kurš Bauskas Labdarības biedrības goda maltītes laikā bija uzaicinājis klātesošos nodziedāt Baumaņu Kārļa ”Dievs, svētī Baltiju” (proti, ”Latviju”). Tā tolaik skaitījās Kurzemes guberņas varas noliegta dziesma, un Upenieks par savu rīcību bija nonācis policijas rokās.