Pirms 100 gadiem, 1914. gada 31. jūlijā, gatavojoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas impērijā tika izsludināta vispārējā mobilizācija, kas attiecās arī uz Latvijas teritoriju.

Lasītākie

Kokteilis

Tā tik ir satikšanās! Guntara Rača neatzītie bērni Ziemassvētkos piedzīvojuši negaidītu brīnumu

Kokteilis

TESTS. Izvēlies Ziemassvētku eglītes rotājumu, un mēs negaidīti precīzi atklāsim, ko tu no citiem klusībā slēp

TV24

Tos es gribu aizliegt! Maestro kategoriski iebilst pret viņa vārdā nosaukto Dziesmu svētku rīkošanu

Lasīt citas ziņas

Kopumā kara gaitā Latvijā notika septiņi iesaukumi cara armijā un karā devās 120 līdz 140 tūkstoši latviešu. Kopējais karojošo latviešu skaits varēja būt vēl lielāks. Karā latvieši sākotnēji gāja labprāt, jo savs efekts bija pretvācu propagandai un gadsimtu naidam. Sajūsma gan noplaka, kad Krievijas armijas iebrukumam un pirmajiem panākumiem Austrumprūsijā rudenī un ziemā sekoja vairākas iznīcinošas sakāves, kas latviešos viesa neuzticību cara ģenerāļos. Lēš, ka līdz ar Krievijas armijas XX korpusa iznīcināšanu Austrumprūsijā 1915. gada februārī/martā krita ap 20 000 no Latvijas iesauktu karavīru. Vēl tūkstošiem nonāca gūstā.