Pirms 100 gadiem, 1914. gada 7. jūlijā, Rīgā ritēja Otrā Viskrievijas olimpiāde – gada ievērojamākais pasākums impērijas sporta dzīvē.

Lasītākie

Kokteilis

10. jūlija pilnmēness būs liktenīgs tieši šīm zodiaka zīmēm

“Manām meitenēm jāēd plika maize. Vai rīt brokastis atkal nedabūs?” Skaisto svētku sajūtu aizēno organizatoriskas nedienas 1

“Šķita, ka sācies karš!” Latvijā pirmo reizi izmantota šūnu tehnoloģija apziņošanai – skaļais signāls pamatīgi nobiedēja iedzīvotājus

Lasīt citas ziņas

Viskrievijas olimpiādes sāka rīkot pēc tam, kad Krievijas komanda 1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā parādīja ļoti vāju sniegumu, kopvērtējumā ieņemot priekšpēdējo vietu 18 valstu konkurencē. Lai uzlabotu stāvokli, nolēma ik gadu rīkot savas sporta spēles. Pirmās 1913. gadā organizēja Kijevā, bet nākamās Rīgā. Tās sākās 6. un noslēdzās 17. jūlijā. Piedalījās ap 800 ”sportsmeņu” no lielākajām impērijas pilsētām. Rīgas komanda ar 300 sportistiem bija vislielākā, pēc tam ar 200 sekoja Sanktpēterburga. Sacensības notika vieglatlētikā un smagatlētikā, jāšanā, futbolā, šaušanā, velobraukšanā, peldēšanā. Tās notika dažādās Rīgas vietās, jo sava stadiona tādiem pasākumiem pilsētai trūka. Kopvērtējumā rīdzinieki palika otrie. Pirmo vietu ieņēma maskavieši.