Pirms 100 gadiem, 1916. gada 31. maijā, pie ieejas Skageraka jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju vācu un britu flote tikās Pirmā pasaules kara lielākajā jūras kaujā.

Lasītākie

Mājas

Māju apsēdušas peles? 15 smaržas, kuras šie grauzēji vienkārši nespēj paciest

Kokteilis

Īpaša enerģija: 4 dzimšanas datumi, kas sevī ietver gudrību no iepriekšējām dzīvēm

Paciente ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas vairākās slimnīcās, taču pretī saņem vien nievājošu attieksmi – kā vēlāk izrādās, viņai diagnosticēta nopietna slimība

Lasīt citas ziņas

Vācu tradīcijā to sauc par Skageraka kauju, kamēr briti runā par Jitlandes kauju. Tā ilga divas dienas. Briti zaudēja 14 kuģus un 6094 vīrus, vācieši – 11 kuģus un 2551 vīru. Uzvaru neguva neviena no pusēm. Angļi bija vēlējušies šajā kaujā vispār iznīcināt vācu karafloti, savukārt vācieši – likvidēt britu pārākumu jūrās un iegūt lielāku operacionālo brīvību. Kaut angļi ieguva zināmas taktiskās priekšrocības Ziemeļjūrā, īstenot sākotnējo domu un aizslaucīt no tās pretinieka floti viņiem neizdevās. Protams, abu pušu propagandisti Jitlandes kauju izziņoja par savu uzvaru. Vācijā tika radīts uzvaras mīts, un šo neizšķirtu pasludināja par “vācu flotes slavas dienu”. Pēc tās neviena no pusēm vairs neatkārtoja mēģinājumu izsaukt pretinieku uz liela mēroga sadursmi. Karadarbība jūrās lielākoties tika turpināta ar zemūdeņu un mīnu kuģu palīdzību.