Pirms 100 gadiem, 1916. gada 7. novembrī, Rīgas dome pirmo reizi vēsturē par Rīgas pilsētas galvas biedru, faktiski pilsētas galvu, ievēlēja latvieti  Andreju Krastkalnu.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Kokteilis

VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci

Lasīt citas ziņas

Faktiski viņš pilsētu bija vadījis jau kopš 1915. gada, kad Pirmā pasaules kara apstākļos oficiālais pilsētas galva, vācbaltietis Vilhelms Roberts fon Bulmerinks tika izsūtīts uz Irkutsku, bet domnieku, viņa vietā ievēlēto Nikolaju fon Krameru neapstiprināja cara administrācija. Pēdējā lika skaidri manīt, ka nevienu vācieti par Rīgas domes priekšsēdētāju vairs redzēt negrib. Aizklātajā balsojumā par Krastkalnu piedalījās 57 domnieki – 13 latvieši, 42 vācieši un divi krievi. Krastkalns dabūja 37 balsis un ieguva tiesības vadīt pilsētu ārkārtīgi grūtajā laikā, kad piefrontes pilsētā Rīgā trūka kā pārtikas, tā kurināmā un citu preču. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas viņu iecēla arī par Vidzemes guberņas komisāru.