1918. gada 7. decembrī. Landesvērs un pirmais kuģis ar Latvijas karogu 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis Pagaidu valdības vārdā noslēdza līgumu ar Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto Augustu Vinnigu par tā sauktā landesvēra formēšanu Latvijas teritorijas aizsardzībai pret lieliniekiem. Vācieši uzņēmās apbruņošanu, Latvijas valdība – karavīru uzturēšanu.
Lielinieki tajā laikā jau bija ieņēmuši Latgali, savukārt Baltijā esošās vācu armijas vienības, kam, pēc 1918. gada 11. novembra Kompjēnas pamiera noteikumiem, bija jākavē lielinieku virzīšanās uz priekšu, karot nevēlējās un atkāpās, praktiski neizrādot pretestību. Minētais līgums gan tad, gan vēlāk latviešu sabiedrībā nebija populārs, jo paredzēja veidot nacionāli jauktu ap 6000 vīru karaspēku no latviešu, vācu un krievu vienībām.
Pēc ieceres komandiera amats bija jāpiedāvā neitrālās Zviedrijas virsniekam, taču par komandieri kļuva vācu armijas majors. Landesvērā dominēja vācieši, kamēr latvieši tajā stāties nesteidza. Kārļa Ulmaņa vadītajai valdībai zemes aizsardzības organizēšanā nebija lielas izvēles – Latvijas armijas formēšana ritēja gausi un daudzi latvieši gaidīja par “sarkanajiem” kļuvušo latviešu strēlnieku pārnākšanu no Krievijas, vēl neapzinoties, ko nozīmē lielinieku režīms.
1918. gada 7. decembrī atzīmējama vēl viena valsts tapšanas epizode – tvaikonis ”Maiga” kļuva par pirmo kuģi, uz kura uzvilkts Latvijas karogs. Tūlīt pēc tam kapteinis Jorģis Zemitāns ar kuģi devās uz Tallinu, lai dibinātu pirmos kontaktus ar Igaunijas nacionālo valdību un veidotu Pagaidu valdībai lojālas karaspēka vienības no Igaunijā esošajiem Latvijas bēgļiem. ”Maiga” spēlēja arī svarīgu lomu valsts amatpersonu, Latvijas armijas karavīru un tāpat bēgļu nogādāšanā no Rīgas uz Liepāju.
