Armands Puče: Ja Āfrikas sami prastu runāt…
0
Dienā, kad Latvijas Saeimā notika svēršanās pirms titulcīņas starp Lindu Liepiņu un Baibu Braži, Maskavā Zimbabves prezidents bučoja Putinam roku. Kamēr latvieši Jēkaba ielas namā skaidroja, kāda jēga no tā, ka mēs mācam zimbabviešiem audzēt un kūpināt samus, paši zimbabvieši Krievijas – Āfrikas ekonomiskajā forumā štukoja kā dabūt no krieviem naudu, lai tā izskatītos pēc investīcijām, kā paplašināt ar slāviem sadarbību enerģētikas jomā, kā veidot sadarbības jaunu darbavietu izveidē un attīstīt rūpniecību.
Zimbabve nekad nav slēpusi, ka tai interesē Krievijas nauda, Krievija nekad nav slēpusi, ka tā vēlas nostiprināt savu klātbūtni Zimbabvē, īpaši to attiecinot uz derīgo izrakteņu apjomiem – platīnu, dimantu, zeltu…
2025. gadā Krievija no Zimbabves importēja preces par kopējo summu 22,2 miljoni dolāru, Latvijai tajā pašā gadā šis rādītājs ir 593 dolāri… Krievijas eskporta apjoms uz Zimbabvi šajā laika nogrieznī ir 15,2 miljoni dolāru, kur Latvija pretī var likt 288 000 dolārus.
Grūti spriest, kurš izdomāja, ka Latvija vēl varētu eksportēt uz Zimbabvi nevis preces, bet zināšanas, bet tie noteikti nebija cilvēki, kam interesē Latvijas tautsaimniecība.
Tā radās ideja apmācīt āfrikāņus audzēt un kūpināt Āfrikas samus, kur no Latvijas puses tika ieguldīti 76 000 eiro, uz ko Zimbabve atbildēja ar 10 100 eiro. Tas nav par biznesu, tas ir par kontaktu dibināšanu, kā saka mūsu Ārlietu ministrija. Kāpēc mums ir svarīgi, lai pēc projekta beigām Zimbabves iedzīvotāji spēj patstāvīgi audzēt, kūpināt un pārdot zivis – tas laikam attiecas uz tiem, kas savu naudu nekad nav tērējuši vai ieguldījuši kādā rūpalā.
Iespējams, mūsu diplomātiem izdosies nodibināt attiecības ar šo Āfrikas valsti, tikai to nevajag saukt par Latvijas nevalstiskā sektora veiksmes stāstu. Tā ir parasta starptautiskā spiegošana, ko, iespējams, mums uzticējusi kāda no lielajām valstīm – kāds no mūsu sabiedrotajiem.
Ja skatās no tāda rakursa, tad sēklas nauda 76 000 eiro apmērā, lai iefiltrētos starp zimbabviešiem vai kādu tur savervētu, nav nemaz tik liela. Kā var saprast no ANO balsojumiem, tad Ņujorkā ar šīs Āfrikas valsts pārstāvju piejaucēšanu neko labi nesokas – kā Zimbave ir bijusi, tā arī palikusi Krievijas atbalstītāja un tās ietekmē.
Arī tādos Latvijai nozīmīgos jautājumos kā Krievijas iebrukuma nosodīšana Ukrainā, rezolūcija par humāno situāciju Ukrainā, Krievijas izslēgšanu no ANO cilvēktiesību padomes, Krievijas veikto Ukrainas teritoriju aneksiju nosodīšanu. Kad vajadzēja balsot par rezolūciju, kas nosoda vienpusēju ekonomisko un citu ierobežojošo pasākumu izmantošanu jeb sankcijām, saprotams, ka Zimbabve ar Krieviju un vēl 128 valstīm balsoja par, kur Latvija ar saviem domubiedriem palika lielā mazākumā – 53 balsis… Ko mums šajā sakarā varētu pastāstīt Āfrikas sami, ja viņi prastu runāt?
Stāsts par Zimbabvi un Latviju nav par Latvijas ārpolitiku – tas ir par mūsu iekšpolitiku, kur cauri desmitgadēm ir izveidota ļoti rafinēta sistēma, kas ar valsts līdzekļiem apmierina dažu grupējumu angažētību.
Nevalstiskais sektors tur parādās tik daudz, lai varētu ar šo nepārprotamo stulbumu veikli manipulēt. Skaidrs, ka tieši šāda tipa nevaldības organizācijas ir mazākumā, taču to politiskā ietekme uz visu koncepciju – sak’, mēs smeļam nodokļu maksātāju naudu, slēpjoties aiz lozungiem – ir ļoti pārdomāta.
Tieši šis mazākums veido šo slaukšanas subkultūru, lobē valsts līdzekļu novirzīšanu iedomu ezotērikai, kas tikai no liela ātāluma izskatās nevainīgi. Piemēram, kad Ārlietu ministrijai pārmeta šo muļķošanos ar Āfrikas samiem, tā vietā mēs dzirdējam bļāvienus, ka sabiedriskā organizācija “Marta” veica labu darbu Ukrainā. It kā nekāda kopīga sakara, bet tādā veidā viņi aizstāvas. Kam mums vajadzīgs skolu projekts Tanzānijā? Neaiztieciet Rīgas vientuļās grūtnieces… Kāpēc latviešiem tik ļoti rūp Ēģiptiešu meiteņu ienākšana tehnoloģiju pasaulē? Latvijas vīrieši sit Latvijas sievietes…
Tādā plašākā nozīmē šo strukturālās korupcijas rāmi varēja redzēt pirms gada Domu laukumā. Stambulas konvencijai būt! Ļaujiet sievietēm valkāt bikses… Absurdi? Nē, viņi ir radījuši elegantu veidu kā bez piepūles tērēt citu sastrādāto naudu. Šajā ziņā pašreizējā Ārlietu ministre ir piemērots vadonis šai kustībai, jo viņa neko citu savā karjerā nav darījusi kā imitējusi nosacītu svarīgumu, kas nav izmērāms, bet noteikti ir citu apmaksājams. Kad šādu cilvēku aizstāvībai uz skatuves parādās Tautas dzejnieki, drīz lasīsim arī darbaļaužu vēstules par siltajiem kažokiem, kas kalpo cilvēces pamatšķirai.
Ja to dara uzņēmēji vai entuziasti par saviem līdzekļiem – lūdzu, visas iespējas. Bet te jau nav runa par tautsaimniecību vai labklājību, te pa priekšu grūž tā saukto pilsonisko sabiedrību, kas ir ne mazāk un vairāk kā valsts institūciju legalizēti afēristi.
Cienījamā tautiete Irma Kalniņa pareizi no Saeimas tribīnes norādīja, ka trimdas sabiedriskajām organizācijām bija milzīga loma Latvijas neatkarības atjaunošanā, tikai viņa sakautrējās pastāstīt, ka tie latvieši šo nacionālo pasūtījumu un revolucionāro vajadzību veica uz sava rēķina. Jo tā paši gribēja un citādi nevarēja. Vai viņiem toreiz kāds teica, ka Latvijas valsts atjaunošanas viena no misijām būs Āfrikas samu programma Zimbabvē? Ka tā ir mūsu vēsturiskā vajadzība un senču atstātais mantojums nākamajā paaudzēm? Jā, apzināti vulgarizēju, taču pret šo iedibināto alkatību citādi nevar.
Latvija nav instruments, lai mēs apkalpotu izdomātas problēmas, kur nu vēl tās, kas atrodas, piemēram, uz dienvidiem no ekvatora.
