1919. gada 12. jūnijā. Bermonts ierodas Latvijā 0
Pirms 100 gadiem Pāvels Bermonts ar savu štābu ieradās Jelgavā, lai, kā viņš apgalvojis memuāros, sāktu gatavot karagājienu Petrogradas atbrīvošanai no lieliniekiem un “glābtu mirstošo dzimteni”.
Divas dienas vēlāk pilsētā no Vācijas sāka ierasties viņa karaspēks. Arī pats Bermonts uz Jelgavu bija atbraucis no Vācijas, kur uzturējās iepriekšējos četrus mēnešus, vervējot emigrantu un bijušo karagūstekņu vidū karavīrus savai armijai, meklējot naudu un politisko atbalstu savām iecerēm.
“Mēs – virsnieki un karavīri – šeit Latvijā jutāmies kā savā dzimtajā zemē, jo katrs no mums paredzēja, ka šīs mazās jaunizveidotās “valstis” tiks pievienotas dižajai Krievzemei. Kurzeme, tostarp arī Jelgava, mūsu karavīriem kalpoja kā bāze turpmākam karagājienam uz Maskavu vai Pēterburgu. Šeit varēja pabeigt vienības veidošanu,” viņš raksta.
Jelgava tika izvēlēta kā stratēģiski izdevīgs punkts, no kura visos virzienos stiepās dzelzceļa līnijas un no kura varēja sākt uzbrukumu jebkurā virzienā. Kā zināms, 8. oktobrī pirmais trieciens tika vērsts pret Rīgu un Latvijas valsti.
Zīmīgi, ka pretlieliniecisko spēku komandieris Baltijā ģenerālis Rīdigers fon der Golcs Bermontu nekavējoties pieņēma jau viņa ierašanās dienā un apsolīja tam “vispusīgu palīdzību”. Abi bija monarhistiski noskaņoti, tādēļ ātri atrada kopēju valodu.
“Starp krieviem un vāciešiem nodibinājās vislabākās attiecības. Mēs bijām vīlušies par Antantes dubultspēli, kas vilka garumā Krievijas krīzi, bet vācieši, par spīti visiem noslēgtā miera smagajiem nosacījumiem un ienaidnieka aplenkumā, bija gatavi visādi palīdzēt atjaunot Krieviju,” tā Bermonts.
