Kā pirms 100 gadiem Latvijā pieņēma Satversmi 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas priekšparlaments Satversmes sapulce ar visām balsīm, tikai pieciem Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātiem atturoties, pieņēma Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes – 1. daļu, ko mūsdienās arī saprotam ar vārdu “Satversme”.
Tā noteica Latvijas valsts uzbūves pamatus, stājās spēkā tā paša gada 7. novembrī pulksten 12 dienā un ar dažiem papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās. 1922. gada parauga pamatlikumā bija septiņas nodaļas – “Vispārīgie noteikumi”, “Saeima”, “Valsts prezidents”, “Ministru kabinets”, “Likumdošana”, “Tiesas”, “Valsts kontrole”, kam mūsdienās nākusi klāt Preambula un 8. nodaļa “Cilvēka pamattiesības”.
Pieņemtie galvenie pamatlikuma panti noteica valsts iekārtu un centrālo valsts institūciju kompetenci. Tie reglamentēja, ka Saeimā būs 100 locekļu, bet Valsts prezidentu Saeima vēlēs aizklāti un ievēlēts skaitīsies vismaz 40 gadus vecs kandidāts, kurš iegūs vismaz 51 balsi.
Sākotnēji prezidentu vēlēja uz trim gadiem, vēlāk termiņu mainīja uz četriem. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Pamatlikums tāpat noteica tiesu varas neatkarību un atbildību tikai likuma priekšā.
Tāpat Valsts kontrole ir “neatkarīga koleģiāla iestāde”. Satversmes punkti, izmantojot par paraugu Vācijas Veimāras republikas, Francijas un Šveices konstitūcijas, bija dzimuši niknos strīdos, ar daudziem kompromisiem nepilnu divu gadu laikā. Vēstures gaita tomēr pierādīja šī dokumenta universālumu un dzīvotspēju.
