Kāpēc divu brāļu dots zvērests pirms 1180 gadiem kļuva par franču valodas dzimšanas dienu? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 1180 gadiem Rietumfanku valsts jeb nākotnes Francijas karalis Kārlis II Plikgalvis un viņa brālis Ludvigs II Vācietis deva tā saukto Strasbūras zvērestu, solot viens otram uzticību kopīgajā cīņā pret trešo brāli Lotāru I, kurš bija sācis karu, lai pilnībā sagrābtu Kārļa Lielā franku impērijas teritoriju, kas aptvēra mūsdienu Franciju, Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Beļģiju, daļu Itālijas.
Visi trīs brāļi bija Kārļa Lielā mazdēli. Strasbūras zvēresta svarīgums tomēr slēpjas ne šajā viduslaiku politiskās cīņas epizodē, bet tajā, ka fiksētais zvēresta teksts ir pirmais zināmais oficiālais rakstu avots franču, precīzāk, vecfranču jeb romāņu valodā, tādēļ šo brīdi mēdz saukt arī par franču valodas dzimšanas dienu.
Šis teksts tāpat ir arī viens no pirmajiem senaugšvācu valodā – vienā no vācu valodas priekštečiem. Lai pasvītrotu vienotību, dokuments ar zvērestu tika rakstīts abās valodās.
Turklāt saskaņā ar hronista vēstīto Ludvigs savu apņemšanos teicis vecfranču valodā, bet Kārlis – senaugšvācu valodā, lai sakāmo saprastu uz ceremoniju sanākušie pretējās puses vasaļi un viņu karadraudzes.
Pēc tam abas grupas zvēresta tekstu atkārtojušas jau savā valodā. Vienkāršās tautas valodas izmantošana oficiālā dokumentā tobrīd nebija ierasta, jo gan tolaik, gan arī vēlāk šāda līmeņa tekstus parasti rakstīja latīniski.
Izņēmumu vēsturnieki izskaidro tādējādi, ka abi brāļi karaļi bija gana izglītoti, lai rakstītu un runātu latīniski, bet to nevarēja sacīt par viņu vasaļiem – tāpēc tik svarīgam tekstam arī tika izmantota saprotama mēle.
