Pirms 90 gadiem, 1923. gada 1. novembrī, Tallinā tika noslēgts Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums jeb “aizsargu konvencija”, kā toreiz rakstīja.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Tā paredzēja, ka valstis sniegs viena otrai palīdzību trešās valsts uzbrukuma gadījumā. Līguma pamatā bija neatkarības cīņu laikā gūtā pozitīvā sadarbības pieredze. Kā vārdā neminētus, taču potenciālus uzbrucējus arī šoreiz prātā paturēja Vāciju un Padomju Krieviju.

Ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica noslēgto savienību sākumā daudzināja kā Baltijas valstu drošības garantu ar domu, ka nākotnē tai varētu pievienoties Lietuva, varbūt Polija un Somija. Taču tā izrādījās ilūzija. Katrai no reģiona valstīm bija savi īstermiņa ārpolitiskie mērķi un priekšstati, kā panākama drošība. Pat labi aizsāktā sadarbība ar Igauniju turpmākajos gados netika tālāk attīstīta vai padziļināta un faktiski izčākstēja. 1939./1940. gada situācijā tā vairs nespēlēja nekādu lomu.