Pirms 90 gadiem, 1923. gada 1. novembrī, Tallinā tika noslēgts Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums jeb “aizsargu konvencija”, kā toreiz rakstīja.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136

Lasīt citas ziņas

Tā paredzēja, ka valstis sniegs viena otrai palīdzību trešās valsts uzbrukuma gadījumā. Līguma pamatā bija neatkarības cīņu laikā gūtā pozitīvā sadarbības pieredze. Kā vārdā neminētus, taču potenciālus uzbrucējus arī šoreiz prātā paturēja Vāciju un Padomju Krieviju.

Ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica noslēgto savienību sākumā daudzināja kā Baltijas valstu drošības garantu ar domu, ka nākotnē tai varētu pievienoties Lietuva, varbūt Polija un Somija. Taču tā izrādījās ilūzija. Katrai no reģiona valstīm bija savi īstermiņa ārpolitiskie mērķi un priekšstati, kā panākama drošība. Pat labi aizsāktā sadarbība ar Igauniju turpmākajos gados netika tālāk attīstīta vai padziļināta un faktiski izčākstēja. 1939./1940. gada situācijā tā vairs nespēlēja nekādu lomu.