1923. gada 17. janvārī. Leģendārā kuģa bojāeja 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem prese Latvijā ar skumjām informēja, ka iepretī Akmeņragam nogrimis Latvijas neatkarības cīņu vēsturei ikoniskais kravas kuģis “Saratov”. 1919. gada pavasarī minētais tvaikonis Liepājas ostas reidā bija patvērums Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai un kādu laiku pat vienīgā šīs valdības kontrolētā teritorija, kamēr pārējā Latvijā noteicēji bija vācieši un lielinieki.
1922. gada decembrī “Saratov” saskaņā ar Latvijas un Padomju Krievijas vienošanos atdeva Padomju Krievijai, kamēr pēdējā atdeva Latvijai vairākus tai pienākošos kuģus Pēterburgas ostā. Latvijas priekšstāvji gan bija sašutuši, taču īpaši nebrīnījās, ka Latvijai atdodamie kuģi izrādījās “ārkārtīgi sliktā stāvoklī”, bez remonta nelietojami un to kajīšu koka daļas bija sacirstas malkā, turklāt tas bija noticis pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka kuģi jāatdod. “Saratov” turpretī tika atdots pēc kārtīga remonta, labā kārtībā.
Pēc stutmalkas kravas uzņemšanas Rīgā tam vēl vajadzēja iegriezties Liepājā, lai padomju komandai nodotais tvaikonis dotos pirmajā reisā uz Angliju, taču 13. janvārī ap plkst. 13 labos laika apstākļos, nemākulīgi vadīts, tas pilnā gaitā uzskrēja uz akmeņu sēkļa iepretī Akmeņragam. Sākumā bija cerības kuģi ar iedragāto dibenu no sēkļa novilkt, tomēr jūrā sākās vētra un “Saratov” nogrima tā, ka nebija vairs glābjams – virs ūdens palika tikai masti, komandtiltiņa, skursteņa un kuģa priekšgala augšdaļas. 20 vīru komandai izdevās veiksmīgi laivās sasniegt krastu. “Saratov” vraku saspridzināja 1934. gadā, lai tas netraucētu zvejniekiem.
