Hercogs Bīrons un Pētera akadēmija uz 18. gs. medaļas.
Hercogs Bīrons un Pētera akadēmija uz 18. gs. medaļas.
Arhīva foto

1753. gada 16. janvārī. Jelgavas brīnumbērns 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Pirms 270 gadiem Blankenfeldes muižas zemnieka – pavāra ģimenē piedzima viens no pirmajiem zināmajiem augstskolas izglītību baudījušajiem latviešiem, mehāniķis un izgudrotājs Johans Ernests Bīnemanis (1753–1806). Tas, ka barons fon Butlars viņa tēvu atbrīvoja no dzimtbūšanas, brīvu padarīja arī Johanu. Ar Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona labvēlību viņš kļuva par vienu no pirmajiem Jelgavas “Academia Petrina” studentiem latviešiem, pirmais, kurš Latvijas teritorijā izgatavoja aerostatus un zibensnovedējus. Pētera akadēmijā Bīnemani uzņēma 1775. gada 15. februārī kā teoloģijas studentu, taču puisim vairāk patikusi matemātika un mehānika, tāpēc censonis ar hercoga ziņu kādu laiku mācījies arī Londonā.

Pēc tam strādājis hercoga labā Pētera akadēmijā, izgatavojot dažādus instrumentus. Kad Jelgavu sasniedza ziņas par brāļu Mongolfjē 1783. gada eksperimentiem ar gaisa baloniem Francijā, arī Bīnemanis apņēmās tādu pagatavot. 1785. gadā viņš izgatavojis, iespējams, pat vairākus diametrā nelielus gaisa balonus, bet 1786. gada 25. jūnijā startējušais jau bija 5,2 metru diametrā, pildīts ar ūdeņradi. Šie baloni bija bez gondolām un nekādus pasažierus gaisā necēla. Tajā pašā gadā Bīnemanis sāka eksperimentēt ar elektrību un izgatavoja zibensnovedējus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš, šķiet, mēģināja padarīt rūpalu par biznesu, jo aicināja Jelgavas pilsoņus tādus iegādāties, kā piemēru minot pilsētas viesnīcnieka Herteļa nelaimi – viņa viesnīca nodega zibens spēriena dēļ, taču būtu paglābta, ja tai būtu zibensnovedējs. Tomēr 1788. gadā Bīnemanis kaut kāda iemesla dēļ zaudēja hercoga patronāžu. Laikabiedri runāja par šā brīnumbērna “nekārtīgo dzīvesveidu” un apšaubāmajiem draugiem. Kādu laiku izgudrotājs strādāja par ērģelnieku vienā no Jelgavas baznīcām, līdz 18. gadsimta beigās pārcēlās uz Krieviju, kur 1806. gada 17. februārī nomira, būdams Gatčinas (pie Pēterburgas) skolas skolotājs. Pēc visa spriežot, ar zinātni viņš pēc aizceļošanas vairs nenodarbojās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.