1923. gada 8. martā 0
Pirms 90 gadiem, 1923. gada 8. martā, savā dzīvesvietā K. Barona (tad Suvorova) ielā 3 – 5 mūža miegā aizmiga katram latvietim pazīstamais literāts un tautasdziesmu vācējs Krišjānis Barons.
Valodnieks Jēkabs Lautenbahs vienā no piemiņas runām aizrādīja, ka K. Barons bijis vienīgais no sava laika nacionālās atmodas darboņiem, kas piedzīvojis darbības mērķi – neatkarīgu Latviju. Kamēr arheoloģija Latvijā vēl tikai veidojās, toreiz bieži tika atgādināta Barontēva vākuma ārkārtīgā nozīme ne vien folkloristikā, bet arī vēstures izpētē, jo dainas, stāstot par seno latviešu saimniekošanas un sadzīves paradumiem, ir arī vēstures avots.
Dainu tēvu izvadīja no Doma baznīcas. Atvadīties no viņa uzskatīja par pienākumu teju katrs latvietis, tādēļ ļaužu pieplūduma dēļ atvadīšanās ilga trīs dienas. K. Baronu apbedīja Lielo kapu Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzes sadaļā līdzās tādiem pašiem dižgariem kā Krišjānis Valdemārs un Fricis Brīvzemnieks.
