1924. gada 30. jūlijā 0
Pirms 90 gadiem, 1924. gada 30. jūlijā, “Jaunāko Ziņu” ievadraksts bija veltīts satraucoši biežajiem Latvijas pilsoņu pašnāvības gadījumiem.
1923. gadā valstī bija reģistrētas 264 pašnāvības (mūsdienās pēdējos gados vidēji ap 500 gadā). To skaits saglabājās augsts visus 20. gadus un 30. gadu sākumā. Preses hronikā tamlīdzīgas traģiska satura ziņas varēja atrast teju ik dienas. Ārsti un sabiedriskie darbinieki tolaik velti mēģināja atrast izskaidrojumu. “Jaunākās Ziņas” sprieda: “Ja Latvijā tik lielā mērā izplatīta pašiznīcināšanās sērga kā pašreiz, tad pie tā vainojama lielā mērā kā pati sabiedrība, tā arī mūsu saimnieciskie apstākļi. Liela tiesa pašnāvību, sevišķi jaunībā, ir vai nu nepareizas audzināšanas sekas, vai arī kādu citu iemeslu dēļ.” Visbiežāk galu padarīt sev mēģināja 20 – 29 gadus veci vīrieši un sievietes. Sieviešu pašnāvnieču bija divreiz mazāk nekā vīriešu. Līdere pašnogalināšanās ziņā bija Vidzeme, kam sekoja Rīga, bet Latgalē pašnāvības atgadījās ļoti reti.
