Pirms 90 gadiem, 1926. gada 18. janvāra pievakarē, pēc darba laika beigām Lielās Ģildes zālē uz protesta sapulci sanāca ap divi tūkstoši Latvijas valsts ierēdņu, tādējādi paužot neapmierinātību ar mazajām algām, kamēr “Saeima un valdība gatavojas sev lielā mērā paaugstināt algas”.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Lasīt citas ziņas

“Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka protestētāju skaits būtu vēl lielāks, taču ģildes zāle jau bija stāvgrūdām pilna un daudzi, iekšā netikuši, aizgāja mājās. Saskaņā ar 1925. gada jūlijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem starpība starp 1. un 10. ierēdņu kategorijas algām bija 1:10, paredzot, ka maksimālā ir 600 latu. Zemāko kategoriju ierēdņi tādējādi bija “atstāti pabērnu stāvoklī”. Ministru prezidenta alga tajā pašā laikā bija 2400 latu, bet ministriem – 1000 latu. Jāatzīmē, ka protestētāji mītiņā apklusināja katru, kas mēģināja “dzīt politiku”, tomēr pieprasīja samazināt ministru skaitu un algu starpību. Debates par ierēdņu algām dažādos līmeņos bez rezultātiem ilga visu 1926. gadu un vēl tālāk.