1928. gada 8. novembrī. Kur ceturtā zvaigzne? 2
Pirms 90 gadiem LU Teoloģijas fakultātes pasniedzējs, luterāņu mācītājs Jānis Sanders “Jaunākajās Ziņās” saistībā ar gaidāmo valsts desmitgadi aktualizēja jautājumu, kas brīžiem pavīdējis arī mūsdienās: “Mūsu valstszīmē pāri pār sauli ievietotas trīs zvaigznes, kuras apzīmē trīs Latvijas provinces: Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Bet jājautā: kādēļ šās trīs? Kur palikusies Zemgale? Vai tā turam piemiņā un godā savu slavenāko cilti, kura ar apbrīnojamu varonību cīnījās pret bruņiniekiem vēl ilgus gadu desmitus viena pati, kamēr citas ciltis sen viegli bija padevušās? (…) Še nevar iebilst, ka Zemgale tapuse pievienota Kurzemei. Tas noticies vēlāk, lielkungu laikā, un tā bijusi divvalstu savienība ar nosaukumu “Kurzeme un Zemgale”. Tātad Zemgales vārds nav vis tapis iznīcināts, bet pastāv vēl šodien, kā redzams arī no mūsu vēlēšanu apgabaliem. Tālab uz 10 gadu pastāvības svinībām vajag kļūdu izlabot un ceturto ciltszvaigzni godā celt. Arī mūsu mazāko cilti, tas ir sēļus, nevajadzētu aizmirst. Nav jau nekāda iemesla, kādēļ tik trīs zvaigznes spīdināt mūsu valstssimbolā un ne četras vai piecas. Ja kādam izliktos, ka tas būtu par daudz, tas lai paskatās amerikāņu karogu, kur atspīd visu tik daudzo Savienoto Valstu zvaigznes.” Mācītāja Sandera rosinājums gan tālāku virzību neguva.
