1930. gada 28. aprīlī. “Zaļā pūķa” dedzināšana 0
Pirms 90 gadiem avīzes ziņoja par iepriekšējā dienā, svētdienā, Rīgā notikušo gadskārtējo pretalkohola dienu, kuru, iespējams, ekonomiskās krīzes dēļ togad atzīmēja ar sevišķu vērienu. Pretalkohola dienu ar īpašu sarīkojumu lūgtiem viesiem no valdības, inteliģences un jaunatnes organizāciju aprindām kinoteātrī “Splendid Palace” atklāja pasākumu patrons, Valsts prezidents Alberts Kviesis.
Viņš atzīmēja, ka ASV piemērs rādot: ar likumu vien žūpību neapkarot.
“Kontrabandu un slepeno tirgošanos nav iespējams apkarot, bet apkarošana izmaksā ārkārtēji lielas summas. Žūpības apkarošanas iespaidīgākie līdzekļi ir propaganda, audzināšana un laba priekšzīme,” tā Kviesis. Iespaidīgākais notikums, kas izpelnījās lielāko sabiedrības uzmanību, bija butaforiska “zaļā pūķa” pārvadāšana un “tiesāšana” dažādās Rīgas vietās.
“Zaļais pūķis” stājās sabiedriskās tiesas priekšā Sarkandaugavā, tad Āgenskalna tirgū, Grīziņkalnā, Vidzemes šosejā pie Šmerļa.
Tie visi, zināms, bija Rīgas strādnieku rajoni vai atpūtas vietas, kur, dzīves skarbumu remdējot, alkohols nedēļas beigās tika lietots diezgan bieži. Minētajās vietās pretalkohola biedrības pārstāvji, kuru vidū bija sabiedrībā zināmi mediķi, advokāti, lauksaimnieki, Ziemeļblāzmas atturības biedrības teātra aktieriem palīdzot, noturēja teatralizētas tiesas sēdes, norādot uz alkohola nesto postu.
Beigu beigās “zaļo pūķi” aizveda uz Esplanādi. Tur skolēnu pretalkohola aktīvistu grupas “Cerību pulciņš” dalībnieki no koka un papīra veidoto konstrukciju ap 2000 ziņkārīgo pūļa priekšā svinīgi sadedzināja.
“Šis pretalkohola propagandas līdzeklis tomēr liekas būt turpmāk nelietojams, jo atstāj visai smieklīgu iespaidu. Pretalkohola cīņa ir šādiem paņēmieniem par daudz nopietna un tik svarīga, ka viņa nedrīkst neapzinīgi un netieši pārvērsties pat vai jokā,” komentēja “Brīvā Zeme”.
