1930. gada 9. aprīlī. Pēdējais konstitucionāli ievēlētais pirmskara prezidents 0
Pirms 90 gadiem Saeima ar 55 deputātu balsīm par Latvijas trešo Valsts prezidentu ievēlēja Saeimas priekšsēdētāja biedru un Tiesu palātas priekšsēdētāju Albertu Kviesi (1881–1944). Viņš sīvā cīņā pēc vienpadsmit balsošanas kārtām pārspēja sociāldemokrātu izvirzīto vairākkārtējo Saeimas priekšsēdētāju Paulu Kalniņu.
Latviešu Zemnieku savienības virzītais Kviesis bija pēdējais pirmskara Latvijas prezidents, kuru izraudzīja saskaņā ar Satversmē paredzēto demokrātisko procedūru. Viņš arī tolaik netika uzskatīts par spilgtu personību, taču par godprātīgu cilvēku gan. Pat politikas jautājumos parasti sarkastiskais laikraksts “Pēdējā Brīdī” atzina: “Zemnieku savienība, jāatzīst, ir izvēlējusies vienu no krietnākām personām savā frakcijā.
A. Kviesim neviens nevarēs pārmest ne demagoģisku rīcību, ne piedalīšanos veikalos vai dažādās politiskās kombinācijās.
Deputāts A. Kviesis ir iecienīts visās aprindās, kur tas pazīstams, un arī tā politiskiem pretiniekiem nav viņam ko pārmest.” Jauno prezidentu uzskatīja par pieredzējušu kā parlamentārajā darbā, tā tautsaimniecības un diplomātijas, un, bez šaubām, juridiskajās lietās.
Tomēr likumdevēja darbā savu pilnvaru laikā viņš nejaucās. 1933. gadā Kviesi ievēlēja atkārtoti. Tas, ko viņam parasti mēdz pārmest, ka, būdams valsts galva, viņš nekādi nepretojās Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumam.
Pēc tā Kviesis, zaudējis reālo varu, sagaidīja savu pilnvaru beigas 1936. gadā un atkal pievērsās jurisprudencei. Vācu okupācijas laikā 1943. gada martā viņu uz brīdi iecēla par nacistu izveidotās Latviešu pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektoru.
