1931. gadā bijuši “krīzes Ziemassvētki”. Kāpēc tie tā nosaukti? 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem, atsākot iznākšanu pēc svētku brīvdienām, avīzes Latvijā konstatēja, ka Ziemassvētki pagājuši, ekonomiskās krīzes iespaidoti. “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Sevišķi stipri “krīzes svētkus” [Rīgā] izjuta tirgotāji un dažādu izpriecas uzņēmumu īpašnieki. Tirgotavās Ziemassvētku sestdienā nebija tās dzīvības kā citus gadus, un to apgrozījums tālu nesasniedza cerētos apmērus.
Tāpat patukšs bija tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš Esplanādē. Ziemassvētku eglītes, kuras agrāk svētku dienās bieži ķertin izķēra, varēja pēc patikas dabūt visās viņu pārdošanas vietās un pat par zemāku cenu kā pārējās pirmssvētku dienās.
Jo stipri Ziemassvētku iespaidu sabojāja arī nepiemīlīgais laiks. Šķīdonis pirmajā un trešajā un stipra vētra otrajā Ziemassvētku dienā spieda daudzus pilsētniekus palikt savos dzīvokļos. Pilsētas ielas bija stipri klusas. Kupli apmeklēti Ziemassvētku dievkalpojumi Rīgas baznīcās, tāpat teātru un operas izrādes.
Vispār Ziemassvētku eglītes šogad Rīgā neatmirdzēja tik koši kā iepriekšējos gados, un, pēc visa mērojot, šos Ziemassvētkus pilnā mērā var nosaukt par “krīzes Ziemassvētkiem”.”
Bīstama bija izrādījusies sniegputeņa pavadītā vētra, kas naktī no 26. uz 27. decembri plosījās Baltijas jūrā. Tās dēļ pie Ovīšiem uzskrēja sēklī un nogrima zem Latvijas karoga kuģojošais angļu kuģniecības tvaikonis “Livonija”, bet ar oglēm piekrauto Liepājas kuģniecības tvaikoni “Bārtava” uz sēkļa uzmeta iepretim Šķēdei.
Kuģa ļaužu glābšanas operācijas notika ārkārtīgi dramatiskos apstākļos, kad apdraudēta bija pašu glābēju dzīvība, taču, par laimi, viss beidzās labi un neviens negāja bojā. Malā pārveda arī divus “Livonijas” kuģa suņus.
