Bezdarbnieku nemieri Rīgā: tūkstoši ielaužas Rīgas darba apgādes kantorī un pieprasa “darbu un maizi” 15
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, bija nemierīgi. Ekonomiskās krīzes dēļ strauji auga bezdarbs – galvaspilsētā vien uzskaitē atradās jau vairāk nekā desmit tūkstoši bezdarbnieku.
Valsts spēja sarūpēt pagaidu darbus vien mazai daļai, galvenokārt ģimenes cilvēkiem, kamēr vairākums bija palikuši teju bez kādiem iztikas līdzekļiem. Tas draudēja ar sociālo sprādzienu. Tāds 2.–3. decembrī arī notika. 2. decembrī ap 100 vīriešu un sieviešu bezdarbnieku no aptuveni 1500 cilvēku pūļa ielauzās Rīgas darba apgādes kantorī, izspieda vairākas logu rūtis un pieprasīja “darbu un maizi”.
Kantora priekšniekam ar lielām pūlēm izdevās saniknotos cilvēkus nomierināt, norādot, ka viņa rīcībā ir tikai valdības piešķirtais. Tad pūlis devās uz Tautas labklājības ministriju, kur labklājības ministrs Vladislavs Rubulis izšķīrās bezdarbnieku delegāciju pieņemt savā kabinetā.
“Tanī laikā ministrijas koridori un uzgaidāmās telpas lasījās pilnas bezdarbnieku. Uzstājās stipri trokšņaini. Ministrs Rubulis apsolīja, ka šīs dienas ministru kabinetā nāks ar priekšlikumu vēl nodarbināt sabiedriskos darbos. Kāds bezdarbnieks sāk sist ar dūri uz galda.
Kad viņam norādīja to nedarīt, izsaucās: “Tikšu drīzāk pie brīvas maizes cietumā, jo mājās man nav ko ēst un badā mirst 8 mēnešus vecs bērns!”” tā rakstīja “Jaunākās Ziņas”. 3. decembrī valdība patiesi piešķīra papildu līdzekļus Šoseju un zemesceļu departamentam bezdarbnieku nodarbināšanai. Tāpat lielākas summas atvēlēja bezdarbnieku ģimeņu ēdināšanai.
Šajā dienā nemieri notika arī Daugavpilī, kur darba apgādes kantorī ieradās ap 1000 bezdarbnieku, no kuriem darbos varēja nosūtīt tikai 140. Pārējie saniknoti “sāka lauzt mēbeles un ar malkas pagalēm sadragāja kancelejas durvis”. Pūli nomierināja vien policijas palīgspēku ierašanās. Avīzes vēstīja, ka bezdarbniekus uzkurinot “šaubīgi elementi”.
