Pirms 80 gadiem, 1933. gada 12. jūnijā, Vācija pieņēma lēmumu boikotēt sviesta piegādes no Latvijas, sagādājot apjukumu valdībā un lauksaimnieku aprindās.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

“Visi jūk pa savam!” Ogrēnieši nevar saprast Helmaņa jaunāko ierakstu sociālajos tīklos

Lasīt citas ziņas

Sākās tā sauktais sviesta karš. Berlīne savu rīcību attaisnoja kā atbildi uz vācu preču boikota kustību Latvijā, kā arī dažādiem pretvācu incidentiem, kas notika, protestējot pret Hitlera nākšanu pie varas un nacistu agresīvo politiku. Vācu preču boikotu un citas akcijas tolaik organizēja ebreju un krievu organizācijas, kā arī latviešu sociāldemokrāti, kamēr pilsoniskā valdība pūlējās ieturēt neitralitāti. Tā kā 1933. gada pirmajā pusē Vācija patērēja 50,7% no visa Latvijas sviesta eksporta, Berlīnes rīcība draudēja ar nopietnām sekām lauksaimniekiem. Sviesta eksports atjaunojās 16. jūnijā, kad ārlietu ministrs V. Salnais apsolīja Vācijas ārlietu ministram K. Neirātam darīt visu, lai apturētu ”pretvācu” akcijas Latvijā.