Pirms 80 gadiem, 1933. gada 12. jūnijā, Vācija pieņēma lēmumu boikotēt sviesta piegādes no Latvijas, sagādājot apjukumu valdībā un lauksaimnieku aprindās.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Sākās tā sauktais sviesta karš. Berlīne savu rīcību attaisnoja kā atbildi uz vācu preču boikota kustību Latvijā, kā arī dažādiem pretvācu incidentiem, kas notika, protestējot pret Hitlera nākšanu pie varas un nacistu agresīvo politiku. Vācu preču boikotu un citas akcijas tolaik organizēja ebreju un krievu organizācijas, kā arī latviešu sociāldemokrāti, kamēr pilsoniskā valdība pūlējās ieturēt neitralitāti. Tā kā 1933. gada pirmajā pusē Vācija patērēja 50,7% no visa Latvijas sviesta eksporta, Berlīnes rīcība draudēja ar nopietnām sekām lauksaimniekiem. Sviesta eksports atjaunojās 16. jūnijā, kad ārlietu ministrs V. Salnais apsolīja Vācijas ārlietu ministram K. Neirātam darīt visu, lai apturētu ”pretvācu” akcijas Latvijā.