Pirms 80 gadiem, 1933. gada 19. februārī, Rēzeknē Latgales tautas pilī sanāca Latgales progresīvo zemnieku jeb “progresistu” kongress.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals

Lasīt citas ziņas

Tajā notiekošais ļoti atgādināja mūsdienas. Uzstājās Saeimas deputāts Jezups Trasuns, kurš paziņoja, ka “Latgales saimniecība līdz šim apieta – tā nesaņem no valsts budžeta to, kas tai pēc taisnības pienākas”. Kongress noslēdzās ar vairākām rezolūcijām, kas pieprasīja, piemēram, celt Rēzeknē cukurfabriku “un citus Latgalei piemērotus uzņēmumus”, garantēt Latgalei 25% valsts budžeta, zemes reformas ietvaros dot tiesības latgaliešiem iegūt zemi Kurzemē un Vidzemē, paplašināt pagastu un apriņķu pašvaldību pilnvaras, izstrādāt saimniecības plānu Latgalei nākamajiem trim gadiem. “Progresistu” kongresā bija ielavījušies arī divi komunisti, kas mēģināja uzstāties ar pretvalstiskām runām, taču “viņus izraidīja un nodeva policijai”.