Pirms 80 gadiem, 1933. gada 28. jūnijā, Rīgā notika tautā iemīļotās rakstnieces un dramaturģes Annas Brigaderes bēres. ”Latviskā gara paudēja”, tā toreiz rakstīja avīzēs, bija mirusi 25. jūnijā Tērvetes ”Sprīdīšos”.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Atvadīšanās no pasaku lugu ”Sprīdītis”, “Maija un Paija”, “Lolitas brīnumputns” un triloģijas “Dievs, daba, darbs” autores notika gan Kalnamuižas baznīcā, gan Jelgavā, cauri kurai ceļā uz Rīgu izbrauca katafalks. Daudzviet stāvēja pavadītāji, kas meta uz ceļa ziedus. Rīgā ceremonija sākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, un tad, lietum līstot, notika gājiens uz Meža kapiem. Bēru ceremoniju tiešraidē pārraidīja Rīgas radio. Atvadīties kapos bija atnākuši tūkstošiem ļaužu, viss latviešu inteliģences zieds. Tā laika sabiedrībā gan daudzi brīnījās, kāpēc bēres notikušas uz valsts rēķina, jo Brigadere taču esot saņēmusi lielus honorārus, valsts pensiju un vēl bijusi ”Valtera un Rapas” akciju īpašniece…