Pirms 80 gadiem, 1933. gada 28. jūnijā, Rīgā notika tautā iemīļotās rakstnieces un dramaturģes Annas Brigaderes bēres. ”Latviskā gara paudēja”, tā toreiz rakstīja avīzēs, bija mirusi 25. jūnijā Tērvetes ”Sprīdīšos”.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Lasīt citas ziņas

Atvadīšanās no pasaku lugu ”Sprīdītis”, “Maija un Paija”, “Lolitas brīnumputns” un triloģijas “Dievs, daba, darbs” autores notika gan Kalnamuižas baznīcā, gan Jelgavā, cauri kurai ceļā uz Rīgu izbrauca katafalks. Daudzviet stāvēja pavadītāji, kas meta uz ceļa ziedus. Rīgā ceremonija sākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, un tad, lietum līstot, notika gājiens uz Meža kapiem. Bēru ceremoniju tiešraidē pārraidīja Rīgas radio. Atvadīties kapos bija atnākuši tūkstošiem ļaužu, viss latviešu inteliģences zieds. Tā laika sabiedrībā gan daudzi brīnījās, kāpēc bēres notikušas uz valsts rēķina, jo Brigadere taču esot saņēmusi lielus honorārus, valsts pensiju un vēl bijusi ”Valtera un Rapas” akciju īpašniece…