1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās 27
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs ieilgušo politisko juku apstākļos izdarīja kļūdu, valsts valdības sastādīšanu uzticot Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas līderim Ādolfam Hitleram, kuru atbalstīja ap trešdaļa vēlētāju. Pirms tam parlaments – Reihstāgs – 21. janvārī bija izteicis neuzticību valdības vadītājam no Vācu nacionālās partijas Kurtam Šleiheram.
Ģenerālis Šleihers pieprasīja Hindenburgam ārkārtas pilnvaras, lai diktatūras režīmā iedibinātu kārtību valstī, kur komunistu un nacistu ielu sadursmes bija kļuvušas par ikdienu un valdīja ekonomiskā krīze, taču saņēma atteikumu. Hindenburgs tāpat atteicās atlaist Reihstāgu, un Šleiheram, kurš pie varas bija noturējies vien nepilnus divus mēnešus, nācās atkāpties.
Tālākajās sarunās par jaunā kanclera nosaukšanu prezidentam bija jāizvēlas starp Hitleru un bezpartijisko Franci fon Pāpenu. Hindenburgs pēc atlaistā Šleihera ieteikuma izvēlējās Hitleru. Jaunajā valdībā vēl palika vairāki pilsonisko partiju politiķi, taču viņu pārvilkšana nacistu pusē, izslēgšana no politikas vai pat fiziska likvidēšana, kā tas notika ar Šleiheru 1934. gadā, jau bija tikai laika jautājums.
Hitlers izmantoja dotās iespējas un dažu mēnešu laikā sagrāba valstī visu varu. Viņa nozīmēšana par kancleru izsauca sajūsmu nacistos, kas šajā pašā dienā sarīkoja triumfa gājienu ar lāpām cauri Berlīnes centram. Gājienā piedalījās ap 15 tūkstoši vīru. 1. februārī Hindenburgs pēc Hitlera pieprasījuma tomēr atlaida Reihstāgu, un tās bija pirmskara Vācijas parlamentārisma ēras beigas. Vēl bija jātiek galā ar komunistiem un citiem kreisajiem, bet pie tā ķērās jaunieceltais iekšlietu ministrs Hermanis Gērings.
