Pirms 80 gadiem, 1934. gada 17. janvārī, Saeimas publisko tiesību komisijā lēma par izmaiņām Sa­tversmē attiecībā uz Saeimas atlaišanas nosacījumiem.

Lasītākie

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

Sociāldemokrāts Fricis Menders (1885 – 1971) aizstāvēja viedokli, ka parlamenta atlaišanu var rosināt ne tikai Valsts prezidents, bet arī viena divdesmitā daļa vēlētāju, un Saeimu var uzskatīt par atlaistu, ja referendumā piedalītos vismaz puse vēlētāju un vairākums nobalsotu par atlaišanu. Jaunas vēlēšanas būtu jārīko divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. ”Ja saka, ka tagad nav kontroles pār Saeimas darbību, tad ar jauno pantu tāda kontrole būtu ieviesta. Ar tādas kontroles trūkumu arī grib motivēt vajadzību dot Valsts prezidentam tiesību atlaist Saeimu,” skaidroja Menders. Klātesošajiem nekādas būtiskas iebildes neradās, vienīgi komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujiņš ierosināja, lai Saeimas atlaišanu varētu rosināt nevis divdesmitā, bet ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju. Tādā redakcijā šis Satversmes pants komisijā arī tika nobalsots.