1934. gada 20. martā 0
Pirms 80 gadiem, 1934. gada 20. martā, vācu fiziķis Rudolfs Kīnolds Ķīles ostā pirmo reizi praksē izmēģināja savu radariekārtu.
Kīnolds tobrīd darbojās Vācijas karaflotes labā. Viņa pamatuzdevums bija eholotes uzlabošana. Strādājot ar to, fiziķis ķērās arī pie elektromagnētiskos viļņus izstarojošā radara. Aparāts uztvēra atstaroto signālu, kas nāca no aptuveni 600 m attālā karakuģa “Hesse”. Maijā Kīnoldam ar radara paraboliskās antenas palīdzību jau izdevās noteikt attālumu līdz 2100 metru tālam kuģim. Sākotnēji iekārtas uzdevumu saskatīja nevis paša attālā objekta klātbūtnes savlaicīgā konstatācijā, bet gan spējā noteikt, cik šis objekts ir tālu. Ironiskā kārtā, kaut vācu inženieri bija pirmie radara spēju atklājēji, tomēr Otrā pasaules kara laikā visveiksmīgāk šīs tehnoloģijas izmantoja briti un amerikāņi. Vācu iestrādes tikmēr gulēja, iestrēgušas militārā resora birokrātijas labirintos.
