Pirms 70 gadiem, 1934. gada 22. decembrī, “Valdības Vēstnesis” izsludināja iepriekšējā dienā Ministru kabineta pieņemto un Kārļa Ulmaņa parakstīto Likumu par evaņģēlisko luterisko baznīcu.

Lasītākie

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai

Dārzs

FOTO. Cik šogad maksā stādi, un kas ir piedāvājumā? Reportāža no Siguldas Stādu parādes

Kokteilis

Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu

Lasīt citas ziņas

Tas noteica Doma baznīcas atsavināšanu vācu draudzei un minētā dievnama pasludināšanu par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāli. Ar to tika darīts gals 20. gados uzliesmojušajam strīdam starp dievnama vācu un latviešu draudzi, kas Doma baznīcu sauca par Māras baznīcu. Tādējādi valsts vara arī bija nodemonstrējusi savu labvēlīgo attieksmi pret latviešu luterāņiem. Jāpiebilst, ka tā paša gada 13. decembrī Ulmaņa valdība bija pieņēmusi reliģisko apvienību un to savienību likumu, kas ierobežoja sīko sektu darbību, taču kristīgās baznīcas uzdevumos ierakstīja “tautas vienības idejas īstenošanu”. Ateisms bija aizliegts, un baznīcu pasludināja par vienotu ar valsti.