Pirms 70 gadiem, 1934. gada 22. decembrī, “Valdības Vēstnesis” izsludināja iepriekšējā dienā Ministru kabineta pieņemto un Kārļa Ulmaņa parakstīto Likumu par evaņģēlisko luterisko baznīcu.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Tas noteica Doma baznīcas atsavināšanu vācu draudzei un minētā dievnama pasludināšanu par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāli. Ar to tika darīts gals 20. gados uzliesmojušajam strīdam starp dievnama vācu un latviešu draudzi, kas Doma baznīcu sauca par Māras baznīcu. Tādējādi valsts vara arī bija nodemonstrējusi savu labvēlīgo attieksmi pret latviešu luterāņiem. Jāpiebilst, ka tā paša gada 13. decembrī Ulmaņa valdība bija pieņēmusi reliģisko apvienību un to savienību likumu, kas ierobežoja sīko sektu darbību, taču kristīgās baznīcas uzdevumos ierakstīja “tautas vienības idejas īstenošanu”. Ateisms bija aizliegts, un baznīcu pasludināja par vienotu ar valsti.