Pirms 70 gadiem, 1934. gada 22. decembrī, “Valdības Vēstnesis” izsludināja iepriekšējā dienā Ministru kabineta pieņemto un Kārļa Ulmaņa parakstīto Likumu par evaņģēlisko luterisko baznīcu.

Lasītākie

Nedrīkst ignorēt: trīs pazīmes, kas liecina, ka D vitamīna ir par daudz

“Situācija ir bezcerīga.” Gazprom nezina, ko darīt ar 60 miljardiem kubikmetru nepārdotās gāzes 7

“Cirkulī” par tualeti jāmaksā? Soctīklotājus pārsteidz šķietami jauna kārtība degvielas uzpildes stacijās

Lasīt citas ziņas

Tas noteica Doma baznīcas atsavināšanu vācu draudzei un minētā dievnama pasludināšanu par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāli. Ar to tika darīts gals 20. gados uzliesmojušajam strīdam starp dievnama vācu un latviešu draudzi, kas Doma baznīcu sauca par Māras baznīcu. Tādējādi valsts vara arī bija nodemonstrējusi savu labvēlīgo attieksmi pret latviešu luterāņiem. Jāpiebilst, ka tā paša gada 13. decembrī Ulmaņa valdība bija pieņēmusi reliģisko apvienību un to savienību likumu, kas ierobežoja sīko sektu darbību, taču kristīgās baznīcas uzdevumos ierakstīja “tautas vienības idejas īstenošanu”. Ateisms bija aizliegts, un baznīcu pasludināja par vienotu ar valsti.