Pirms 80  gadiem, 1934. gada 27. novembrī, Rīgā aiz slēgtām durvīm sākās karatiesas prāva pret ietekmīgo sociāldemokrātu politiķi, Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsumā atlaistās Saeimas priekšsēdētāju Paulu Kalniņu, viņa dēlu Bruno Kalniņu, kā arī sociāldemokrātu deputātiem Jūliju Celmu un Pēteri Ulpi.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150

TV24

“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50

Kokteilis

15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni 10

Lasīt citas ziņas

Kratīšanās apvērsuma naktī Kalniņu mājā Mežaparkā un pie pēdējiem diviem bija atrasti 150 revolveri. Turklāt Bruno Kalniņš aresta brīdī bija demonstratīvi izšāvis griestos. Arestētos apsūdzēja nelikumīgā ieroču glabāšanā un plānos izmantot ieročus noziedzīgos nolūkos, proti, valsts apvērsumā. Tomēr ieroči bija pirkti 1927. gadā ar toreizējās valdības atļauju sociāldemokrātu paramilitārās organizācijas SSS vajadzībām. Apsūdzība faktiski izgāzās. P. Kalniņu attaisnoja; B. Kalniņam piesprieda triju gadu ieslodzījumu, taču jau 1936. gada novembrī viņš bija brīvībā un emigrēja. Cietumu, tāpat arī pilsonības atņemšanu B. Kalniņš Ulmanim nepiedeva. Daļēji tas arī noteica viņa rīcību 1940. gada vasarā.