Pirms 80 gadiem, 1935. gada 2. jūnija vēlā naktī, visu Rīgu izgaismoja postoša ugunsgrēka blāzma, skanēja Sv. Pēterbaznīcas trauksmes zvani un ugunsdzēsēju sirēnas.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Lasīt citas ziņas

Ugunsnelaime bija izcēlusies lielajā Brila kokzāģētavā Zaķusalas galā, bet, tā kā visur bija nokrauti sausi kokmateriāli un līdzās bija koka apbūve, liesmas izplatījās ļoti strauji. Salas iedzīvotāju skaits tolaik bija mērāms simtos, un draudēja patiesas briesmas, ka uguns varētu nopostīt visu Zaķusalu, turklāt vējš dzirksteles un kvēlojošās plēksnes nesa pāri upei uz pilsētu. Salai bija sava ugunsdzēsēju komanda, taču tā viena liesmas apturēt nespēja. Ņemot līdzi savus motorsūkņus, kuģīšos un pa laipu no Dzelzs (Zemgales) tilta nelaimes vietā ieradās gandrīz visas Rīgas ugunsdzēsības nodaļas. Pēc divu stundu cīņas liesmas izdevās apturēt.