Pirms 80 gadiem, 1935. gada 2. jūnija vēlā naktī, visu Rīgu izgaismoja postoša ugunsgrēka blāzma, skanēja Sv. Pēterbaznīcas trauksmes zvani un ugunsdzēsēju sirēnas.

Lasītākie

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

Krievija ir sasniegusi kulmināciju frontē. Ja netiks panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, šī var būt pēdējā iespēja

Lasīt citas ziņas

Ugunsnelaime bija izcēlusies lielajā Brila kokzāģētavā Zaķusalas galā, bet, tā kā visur bija nokrauti sausi kokmateriāli un līdzās bija koka apbūve, liesmas izplatījās ļoti strauji. Salas iedzīvotāju skaits tolaik bija mērāms simtos, un draudēja patiesas briesmas, ka uguns varētu nopostīt visu Zaķusalu, turklāt vējš dzirksteles un kvēlojošās plēksnes nesa pāri upei uz pilsētu. Salai bija sava ugunsdzēsēju komanda, taču tā viena liesmas apturēt nespēja. Ņemot līdzi savus motorsūkņus, kuģīšos un pa laipu no Dzelzs (Zemgales) tilta nelaimes vietā ieradās gandrīz visas Rīgas ugunsdzēsības nodaļas. Pēc divu stundu cīņas liesmas izdevās apturēt.