1936. gada 18. jūlijā 1
Pirms 80 gadiem, 1936. gada 18. jūlijā, agrā rītā sadumpojās Spāņu Marokā izvietotās karaspēka daļas.Tas kalpoja par detonatoru asiņainajam un nežēlīgajam Spānijas Pilsoņu karam, vienam no 30. gadu beigu bruņotajiem konfliktiem, kas sagatavoja Otro pasaules karu. Jau pašā sākumā nemiernieki nošāva ap 200 republikai lojālo virsnieku. Citādi domājošo un gūstekņu apšaušana abās pusēs drīz kļuva par ierastu.
Pilsoņu karš starp republikai lojālajiem kreisajiem spēkiem un fašisma kustībai simpatizējošā ģenerāļa Fransisko Franko vadītajiem nacionālistiem ilga līdz 1939. g. aprīlim, prasot līdz pusmiljonam nogalināto. Kara izraisītais naids Spānijas sabiedrībā nav pilnībā zudis arī mūsdienās. Par spīti neiejaukšanās solījumiem gan fašistiskā Itālija, gan nacistiskā Vācija un staļiniskā PSRS piedalījās karā ar saviem karavīriem. Turp karot dažādās pusēs devās brīvprātīgie no daudzām valstīm, arī Latvijas. Ideoloģiski tas kļuva par karu par/pret komunistisko ideju izplatību Eiropā. Lielvaras Spāniju padarīja par poligonu savas jaunākās kara tehnikas izmēģināšanai.
