1938. gada 12. maijā. Pirmā gaismas reklāma Daugavpilī 0
irms 80 gadiem laikraksts “Latgales Vēstnesis” ziņoja par jaunumiem Daugavpils Vienības namā iekārtotā Armijas ekonomiskā veikala (AEV) restorāna noformējumā: “Virs ieejas A.E.V. restorānā nesen ierīkots uzraksts “A.E.V. restorāns”, kas satur tikai 12 burtus, bet izmaksājis 1000 Ls. Uzraksts ierīkots pēc Neona sistēmas apgaismojuma parauga un ir vienīgā šāda veida reklāmas izkārtne Daugavpilī.”
Rīgā “Neona spīdcaurules” kļuva aktuālas 30. gadu otrajā pusē, kad Kārļa Ulmaņa valdīšanas apstākļos Rīgā sāka pretendēt uz lielpilsētas statusu, bet lielpilsētām taču vajadzēja neona reklāmas “kā Ņujorkā”! Šajā laikā neona burti jau izgaismoja Rīgas AEV (“Galerija Centrs”) fasādi, bet kopš 1936. gada nogales neona spuldzes izgaismoja VEF torņa pulksteni. Sākumā neons bija pieejams trīs, pēc tam 16 toņos.
1938. gada beigās Rīgā bija ap 200 šādu gaismas reklāmu, taču pārsvarā tās bija nelielas. Minētajā gadā laikraksts “Rīts” šķendējās, ka 90% neona reklāmu Rīgā esot sarkanas, jo veikalu īpašnieki vēlas, lai tās būtu košākas un pēc iespējas vairāk piesaistītu uzmanību, taču “sarkanās krāsas pārliecīgā pielietošana un reklāmu ārējā izskata nesaskaņošana galu galā daudzkārt mazina to labo iespaidu, ko tā varētu dot pie apsvērtākas rīcības”. Šķērslis plašākai neona izmantošanai bija šādu reklāmu dārdzība. VEF vai dažu privātuzņēmēju ražots vidēja izmēra neona burtu teksts izmaksāja 600 – 1000 latu.
