1939. gada 18. maijā. Kuldīgā nav kur peldēties 0
Pirms 80 gadiem laikraksts “Brīvā Zeme” apgalvoja: “Kuldīgā nav kur peldēties. Pirms Pasaules kara zem Rumbas bija ierīkota gluži laba peldētava, kuru pilsētas iedzīvotāji bija ļoti iemīlējuši un labprāt apmeklēja.
Šī peldētava bija oriģināla ar to, ka viņā bija ievadīti divi Rumbas ūdenskrituma robu ūdeņi, kuri krītot no apmēram 1,9 – 2 metru augstuma radīja lielisku ķermeņa ūdens masāžu.
Tagad jau daudz gadus Kuldīga ir bez peldētavas. Ja tur iebrauc vasarā noputējis, noguris tūrists, tad, neskatoties uz to, ka pilsēta atrodas tieši Ventas krastā, upē izpeldēties tomēr nav iespējams.
Esot doma tagad būvēt peldētavu otrpus Ventas, augšpus Rumbas. Tā būtu vislielākā kļūda. Peldētava netiktu apmeklēta, un stāvoklis paliktu līdzšinējais. Ja Kuldīga vēlas pievilkt tūristus, tad vienīgā pareizā peldētavas vieta ir zem Rumbas ūdenskrituma.
Otras tāda veida peldētavas vairs visā valsti nebūtu. Šīs peldētavas svētīgās un atspirdzinošās visāda veida ūdens strūklas izmantotu tūkstošiem tūristu un vietējie iedzīvotāji. Jādomā, ka arī Zemkopības ministrija tādā gadījumā neliegtu atļauju šādai peldētavai – dziedinātavai izlietot dažus ūdenskrituma robus.”
Kā zināms, tad mūsdienās peldētava atrodas tieši tur, kur 30. gados tās būvi uzskatīja par “vislielāko kļūdu”.
