1939. gada 22. oktobrī. PSRS “stiprina” Latvijas neatkarību 0
Pirms 80 gadiem Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters uzstājās ar izskaidrojošu runu ap 3500 Tirdzniecības un rūpniecības, Lauksaimniecības, Amatniecības un Darba kameru dalībnieku priekšā nesen uzbūvētajā Sporta namā Starta ielā Rīgā – likteņa ironijas dēļ šī vieta padomju okupācijas laikā pārtapa par tanku remonta rūpnīcas sastāvdaļu. Bet toreiz Munters klātesošajiem pārliecināti stāstīja par Padomju Savienības miermīlīgajiem nolūkiem.
“Piegriežoties Latvijas un Padomju Savienības savstarpējās palīdzības pakta vērtējumam, ministrs uzsvēra, ka šis pakts ietver politisku principu par Padomju Savienības Baltijas kaimiņu neaizskaramības nepieciešamību pašai Padomju Savienībai. Padomju Savienībai ir no svara, lai viņa pati justos droši. Sabiedrībā dzirdēts, ka noslēgtais pakts novēršot gan tiešu uzkundzēšanos, bet toties mūsu zemē varot notikt tā sauktā “sovjetizēšana” ar ienākušā padomju karaspēka palīdzību.
Ministrs norādīja uz pakta nosacījumu, ka Padomju Savienības militārie atbalsta punkti mūsu zemē tiek ierīkoti ne tikai, lai stiprinātu Padomju Savienības drošību, bet arī Latvijas neatkarību. Padomju Savienībai nevar būt nolūka radīt sarežģījumus ar valsti, uz kuras teritorijas atrodas tās karaspēks; tāpat tai nevar būt nekāda interese Latviju “sovjetizēt”, jo tad zustu uzticība abu valdību starpā un rastos sarežģījumi, kas nekādā ziņā nevarētu stiprināt pašas Padomju Savienības drošību,” Munteru teikto atreferēja “Brīvā Zeme”.
