Kā strādā viedie legingi? Telefonā! Latviešu puiši radījuši unikālu tehnoloģiju, kā cilvēkam pēc instulta atgūt spēju staigāt 0
Iedomājieties: cilvēks dodas savās ikdienas gaitās, runā ar tuviniekiem, brauc ar auto, iepērkas veikalā… Un tad pēkšņi kaut kas mainās – sāk reibt galva, zūd līdzsvars, viena roka vairs neklausa, puse sejas paliek nekustīga, bet vārdi, kurus vēl pirms brīža varēja pateikt bez piepūles, pēkšņi jūk un nenāk pār lūpām, citi zaudē pat samaņu.
Insults var sākties dažādi. Sekas tam arī mēdz būt atšķirīgas: vienam izdodas atgūties salīdzinoši ātri, citam pēc ārstēšanās slimnīcā priekšā ir daudzi gari mēneši vai pat gadi ilgas rehabilitācijas, lai atkal iemācītos darīt pavisam elementāras ikdienas lietas – runāt un arī staigāt. Un tieši tad, kad katrs solis katru dienu ir kā jauns sasniegums, un svarīgs ir ikviens palīgs, kas var atvieglot atveseļošanos.
Būsim godīgi – pašdisciplīna ir grūta lieta
Visi zina, ka pēc insulta ļoti svarīga ir fizioterapija, regulāras un pareizas kustības, kas slimniekam var kļūt par nopietnu izaicinājumu. Cilvēks cenšas vingrot, apmeklē fizioterapeitu; ja rezultāts nav acīmredzams un ir lēns – sašļūk dūša; arī mājās ne vienmēr izdodas atkārtot visu tieši tā, kā fizioterapeits parādījis nodarbībā… Dažkārt turklāt pacients pats pat nepamana, ka vingrinājumus izpilda nepareizi, un beigās labuma nekāda.
Un šeit nu nācis palīgā Latvijas jaunuzņēmums “InnovoMotion”, kas izstrādājis pavisam neparastu un maz dzirdētu, bet jau izmēģinājumos arī “Vaivaru” rehabilitācijas centrā labi novērtētu risinājumu – viedos legingus ar kustību sensoriem, kas palīdz pēcinsulta pacientiem mājās pareizi vingrot – pašam pamanīt savas kļūdas vingrojumos un sekot līdzi ciparos izmērāmam progresam telefonā, turklāt tas notiek attālināti fizioterapeita uzraudzībā.
Par to, kā radās šī ideja, kāpēc komanda nesteidzas uz karstām pēdām savu izstrādājumu piedāvāt lielajos tirgos un kas palīdz turpināt darbu arī tad, kad viss neiet pēc plāna, sarunā ar LA.lv laipni piekrita pastāstīt “InnovoMotion” operatīvās darbības un finanšu vadītājs Romualds Petrovs jeb kā pats sacīja – “cilvēks, kurš saprot uzņēmējdarbību”. Viņš ir viens no četriem komandas dalībniekiem, kuri kopā cenšas panākt, lai šī jaunā tehnoloģija palīdzētu cilvēkiem pēc pārciesta insulta atgūt kustību spējas un atgriezties pilnvērtīgā ikdienā.
Viss sākās nejauši – ar bakalaura darba tēmu
Šis nav stāsts par ideju kā filmās, kas vienā vakarā radusies pie kafijas tases un nākamajā rītā jau pārvērtusies uzņēmumā. Viedo legingu pirmsākumi meklējami aptuveni pirms četriem gadiem, kad Romualda skolas draugs, kurš studēja medicīnas inženieriju,
bakalaura darbam izvēlējās tēmu par viedajiem legingiem un to izmantošanu rehabilitācijā pēc insulta. “Netīšām, tā varētu teikt,”
Romualds pasmaida, atceroties, kā viss sācies.
Draugs pētīja, kā ar tehnoloģiju palīdzību varētu atvieglot pacientu rehabilitāciju, un izmēģināja pirmo legingu prototipu. Romualds pats bija viens no izmēģinājuma trusīšiem, kuri palīdzēja to testēt, un abi kopā domāja, ko varētu uzlabot. Vēlāk, maģistra studiju laikā, ideja tika pārbaudīta arī darbā ar reāliem pacientiem pēc insulta, tostarp rehabilitācijas centrā “Vaivaros”.
Tobrīd Romualds jau bija pievērsies uzņēmējdarbībai. Viņa uzņēmums ražoja neona uzrakstus un gaismas kastes, ko izmanto reklāmās un biznesa interjeros. Draugs savukārt bija ieguvis jaunas zināšanas medicīnas inženierijā. Katrs bija savā jomā, taču tieši šī atšķirīgā pieredze vēlāk kļuva par priekšrocību, apvienojot abu prasmes un zināšanas. “Es saku: “Klausies, kāpēc tu negribi to komercializēt?” atceras Romualds.
Kā strādā viedie legingi? Telefonā vai planšetē!
Lai saprastu, kāpēc šāds izstrādājums varētu būt vajadzīgs, jāiedomājas cilvēks, kurš pēc insulta mācās no jauna kontrolēt savas kustības. Viņam var būt grūti pakustināt kāju, noturēt līdzsvaru vai veikt kustības vajadzīgajā virzienā. Turklāt rehabilitācijā svarīgi ir ne tikai vingrinājumus atkārtot, bet arī izpildīt tos pareizi.
“InnovoMotion” viedajos legingos paredzēti septiņi sensori, kas izvietoti dažādās kāju zonās – pie ceļiem, potītēm un citās pozīcijās. Tie palīdz noteikt kāju kustības dažādos virzienos un telpā trīs dimensijās.
Piemēram, cilvēks paceļ kāju, pārvieto to uz sāniem vai mēģina izpildīt citu fizioterapeita norādītu kustību.
Sensori apkopo datus, un tos pārraida kā attēlu viedtālruņa lietotnē, lai cilvēks varētu labāk saprast, ko un kā viņš dara un kur nepieciešams kustību koriģēt.
Pirmajā prototipā tika izmantoti stieples un spiediena sensori, kas reaģē uz elastīgā materiāla deformāciju. Taču komanda saprata, ka ar to nepietiek. Pacientam ir svarīgi nevis tikai zināt, ka materiāls ir izstiepies, bet redzēt, kā tieši kustas viņa kāja. Tāpēc sākotnējo risinājumu pārstrādāja, izvēloties akselerometrus un žiroskopus – sensorus, kas ļauj noteikt kustību un tās virzienu.
Bija jāpanāk arī tas, lai dati telefonā nonāktu pēc iespējas ātrāk.
“Galvenā lieta bija dabūt tos datus uzreiz redzamus telefonā, ar minimālu aizkavēšanos,” stāsta Romualds.
Šis uzdevums komandai izdevies, taču ar to viss nebeidzās – varētu pat teikt, tikai sākās, jo kustību atpazīšanai jābūt pilnīgi precīzai, lai tehnoloģija tiešām palīdzētu, nevis maldinātu cilvēku, kurš cenšas atgūt zaudētās kustību spējas.
Kad cilvēks vingro, bet rezultāta nav
Rehabilitācijas procesā svarīga ir regularitāte, taču tikpat svarīgi ir pareizi izpildīt vingrinājumus. Fizioterapeits var parādīt kustību, paskaidrot, kur jābūt pēdai un kā jāstrādā muskuļiem, bet pēc dažām dienām cilvēks šīs detaļas var aizmirst vai arī pašam neizdodas precīzi tās izpildīt.
Romualds sarunā min piemēru, ko dzirdējis no fizioterapeitiem. Speciālists pacientam uzdod vingrinājumu, cilvēks nedēļu cītīgi darbojas mājās un nākamajā vizītē ir pārliecināts, ka visu darījis pareizi. Taču tad fizioterapeits lūdz parādīt vingrinājumu. Izrādās, kustība tiek veikta nepareizi… Tādējādi cilvēks ieguldījis daudz pūļu, bet
cerētā rezultāta vienkārši nav. Dažos gadījumos nepareiza vingrošana var pat traucēt rehabilitācijai. Tieši šo problēmu komanda vēlas mazināt.
Ja pacients uzreiz redz, kā viņš kustas, viņam ir vieglāk pamanīt kļūdas un mēģināt tās izlabot. Savukārt fizioterapeits saņem datus par vingrinājumu izpildi un novērtē, vai pacients progresē.
Tas ir būtiski arī motivācijai. Cilvēkam pēc insulta atveseļošanās var šķist ļoti lēna. Viņš vingro dienu pēc dienas, bet pats nejūt, ka būtu kļuvis labāk. Ja pārmaiņas ir nelielas, tās ikdienā var nepamanīt.
“Es kā nevaru normāli pastaigāt, tā arī nevaru,” Romualds atstāsta domu, kas var rasties pacientam, kurš neredz tūlītēju rezultātu.
Šādā brīdī ir viegli zaudēt motivāciju un pārtraukt vingrot. Taču, ja tehnoloģija spēj parādīt pat nelielas izmaiņas kustību izpildē, pacientam būtu vieglāk saskatīt, ka darbs tomēr nes augļus.
“Ja tev tiešām paliek labāk, kaut vai par 2%, cilvēks to var nepamanīt. Bet sensori to pamana, un viņi tev to pasaka,» skaidro Romualds.
Tā ir viena no idejas būtiskākajām priekšrocībām – nevis solīt brīnumainu atveseļošanos, bet palīdzēt cilvēkam pamanīt savu progresu, noticēt un turpināt strādāt.
Kāpēc sāka ar kājām, nevis rokām, piemēram?
Pēc insulta cilvēkam var būt traucētas dažādas kustību spējas, tomēr “InnovoMotion” koncentrējas uz kājām. Romualds to skaidro ļoti vienkārši: ja cilvēks nespēj patstāvīgi aiziet līdz tualetei vai pārvietoties pa māju, viņa galvenā vēlme ir atgūt iespēju staigāt. Roku kustību atjaunošana arī ir svarīga, taču vispirms jārisina problēmas, kas visvairāk ierobežo ikdienas dzīvi.
“Kad tu nevari aiziet līdz tualetei, tu nedomā par savām rokām. Tu domā par to, lai atgrieztos normālajā dzīvē,” viņš saka.
Insults nav tikai vecāka gadagājuma cilvēku problēma – tas var skart arī cilvēkus 30 vai 40 gadu vecumā. Pēkšņi var mainīties viss, kas līdz šim šķitis pašsaprotams: pārvietošanās, pašaprūpe, neatkarība un iespēja dzīvot bez pastāvīgas palīdzības.
Tāpēc komanda vēlas vispirms izstrādāt pēc iespējas labāku risinājumu kāju kustību rehabilitācijai. Par citu ķermeņa daļu kustību atbalstu varēs domāt vēlāk, kad sākotnējā tehnoloģija būs pietiekami attīstīta.
Lietotne bez maksas, bet legingi vēl nav nopērkami
Lai gan par viedajiem legingiem jau ir interese, tie pagaidām vēl nav pieejami kā gatavs komerciāls produkts. Komanda turpina tehnoloģijas izstrādi un testēšanu, bet vienlaikus veido arī digitālo platformu pacientiem un fizioterapeitiem.
Ideja ir vienkārša: fizioterapeits vienuviet varētu izvēlēties vingrinājumus, izveidot pacientam individuālu programmu un nosūtīt to izpildei mājās. Pacientam vairs nebūtu jāmeklē dažādi materiāli internetā vai jāpaļaujas pēc nodarbības tikai uz atmiņu –
viņš telefonā atvērtu lietotni un redzētu, kas jādara, cik reižu vingrinājums jāatkārto un cik bieži tas jāveic, un vai viņš to paveic vispār pareizi.
Šo platformu iecerēts piedāvāt bez maksas. Savukārt viedie legingi būtu papildu pakalpojums, ko varētu izmantot par ikmēneša maksu. Sarunā Romualds minēja plānoto cenu – 60 eiro mēnesī par legingu izmantošanu, papildus maksājot par fizioterapeita uzraudzību. Tās apjomu noteiktu pats speciālists atkarībā no tā, cik bieži nepieciešams sekot pacienta vingrošanai.
Paredzēts, ka legingus un sensorus iznomās, nevis pārdos. Pēc trīs mēnešu lietošanas legingi paliktu pacientam, bet sensori būtu jāatgriež.
Tie ir izņemami, tāpēc apģērbu var mazgāt un pēc tam sensorus ievietot atpakaļ.
Tomēr pašlaik šis ir iecerētais pakalpojuma modelis, nevis plaši pieejams piedāvājums. Pirms tam vēl jāatrisina svarīgākais jautājums – jāpanāk, lai tehnoloģija būtu pietiekami uzticama.
Kad programmētājs aiziet un darbs apstājas gandrīz uz gadu
Uzņēmējdarbības stāstos bieži dzirdams par spožām idejām, veiksmīgām investīcijām un reibinošu izaugsmi. Daudz retāk – par brīžiem, kad komanda paliek bez cilvēka, no kura atkarīgs gandrīz viss turpmākais darbs.
Šāda situācija gadījās arī “InnovoMotion”. Programmētājs, kurš aptuveni pusotru gadu bija izstrādājis sistēmas kodu, vienā brīdī saprata, ka ir izdedzis un vairs nevar turpināt darbu. Romualds uzsver, ka cilvēks nevis vienkārši pazudis, bet godīgi pateicis, ka vairs nespēj strādāt.
Taču komanda palika ar ļoti sarežģītu problēmu – programmatūra bija konkrētā speciālista veidota, un citu
cilvēku atrast, kurš uzreiz varētu pārņemt iesākto, nebija vienkārši. Rezultātā izstrāde gandrīz uz gadu apstājās.
Pēteris Kozirevs, kurš komandā atbild par medicīnas inženierijas pusi, varēja strādāt ar ierīces tehnisko risinājumu, bet bez programmētāja nebija iespējams pilnvērtīgi savienot sensorus ar programmatūru. Arī pārējiem komandas dalībniekiem nebija vajadzīgo zināšanu, lai šo darbu pārņemtu.
Tehnoloģijas izstrāde nav tikai viena cilvēka darbs – nepieciešamas zināšanas par pašu ierīci, par cilvēka veselību – kustībām, rehabilitāciju un arī par programmatūru. Ja kāda no šīm daļām apstājas, uz priekšu netiek arī pārējās. Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, cik ļoti uzņēmējdarbībā vajadzīga ne tikai laba ideja, bet arī pacietība un spēja pielāgoties.
“InnovoMotion” ideju attīsta, kā jau minēts, četru cilvēku komanda. Uzņēmuma vadītājs Pēteris Kozirevs ir medicīnas inženieris ar pieredzi medicīnas ierīču jomā, bet tehnoloģisko risinājumu izstrādi vada fiziķis un elektronikas inženieris. Par pētniecību un izstrādi veselības zinātņu doktore ar pieredzi viedo tekstilizstrādājumu projektos. Komandā darbojas arī fizioterapeits, kura zināšanas palīdz tehnoloģiju pielāgot pacientu rehabilitācijas vajadzībām. Savukārt Romualds rūpējas par uzņēmuma ikdienas darbību un finansēm, palīdzot ideju pārvērst reālā produktā.
Kāpēc radītāji nesteidzas šo produktu laist tirgū
Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc viedie legingi nav nonākuši tirgū, ir kustību atpazīšanas precizitāte. Romualds min, ka pašreizējā risinājuma precizitāte ir aptuveni 80% – tas nozīmē, ka sistēma var pareizi atpazīt astoņas no desmit kustībām.
Tāpēc Romualds uzsver, ka uzņēmums nevēlas steigties tikai tādēļ, lai ātrāk sāktu pelnīt. Šī ir robeža, ko komanda nevēlas pārkāpt.
Parastā sadzīves ierīcē šāda neprecizitāte varbūt būtu pieņemama. Taču rehabilitācijā situācija ir cita. Ja sistēma pacientam kļūdaini parāda, ka kustība veikta pareizi, vai nepareizi novērtē viņa darbību, sekas var būt nopietnākas par vienkāršu tehnisku kļūmi.
“Ja ir risks, ka mēs nepalīdzēsim, bet izdarīsim sliktāk tikai tādēļ, ka mēs gribam nopelnīt, visa jēga pazūd,” viņš saka. Viņi grib būt pārliecināti, ka risinājums patiešām palīdzēs, nevis radīs pacientam papildu grūtības.
“Mēs gribam sev sist pie krūts un teikt: mēs zinām, ka tas palīdz,” par nākotnes mērķi saka Romualds.
Interese no ārvalstīm ir, taču vispirms jāizdara mājasdarbs
Lai gan produkts vēl nav gatavs pārdošanai, interesi par to jau izrādījuši arī ārvalstu pārstāvji – tostarp no Igaunijas, Zviedrijas un Čehijas. Tas ir iepriecinoši, tomēr Romualds neuzskata, ka ar interesi vien pietiek. Ja uzņēmums vēlas ieiet ārvalstu tirgos, tam jāspēj piedāvāt kvalitatīvu produktu, kas attaisno uz to liktās cerības.
“Ja tev dod to pirmo iespēju un tu viņu neizmanto, diez vai tev dos otru,” viņš uzskata. Tāpēc komanda pagaidām nesteidzas ar eksporta plāniem.
Pašlaik lielākais darbs ir pie paša produkta, savukārt nākotnē būs jādomā par to, kā to piedāvāt citās valstīs.
Arī finansējums līdz šim lielākoties nācis no pašu komandas līdzekļiem. Romualds stāsta, ka dibinātāji ieguldījuši savu naudu gan izstrādē, gan cilvēku darbā.
Vienlaikus viņi pieteikušies atbalsta programmām un saņēmuši vairākus grantus, kas palīdzējuši finansēt lietotnes izstrādi, dizainu un citus nepieciešamos darbus.
Viņš atzinīgi vērtē arī Latvijas sniegto atbalstu, tostarp kontaktu veidošanā un finansējuma piesaistē. Taču jauna medicīnas tehnoloģija prasa laiku, zināšanas un naudu, tāpēc komanda turpina meklēt iespējas attīstībai.
“90% no tā, ko esi iecerējis, nenotiks tā, kā esi plānojis”
Romualdam uzņēmējdarbība nav sveša. Pieredze reklāmas biznesā iemācījusi, ka ne katra iecere izdodas un ne vienmēr rezultāts atbilst sākotnējam plānam. “Es zinu, ka tajā biznesā 90% no lietām nestrādā un 10% strādā. Un, kad tie 10% strādā, ir ļoti labi,” viņš saka.
Līdzīgi viņš raugās arī uz “InnovoMotion”. Sākumā var šķist, ka viss būs vienkārši: ir ideja, ir tehnoloģija, atliek tikai to izstrādāt un piedāvāt cilvēkiem. Taču praksē ik pa laikam parādās jaunas problēmas, un dažkārt jāmaina ne tikai detaļas, bet arī pats risinājums.
Šāda pieredze viņam nav likusi atteikties no idejas. Gluži pretēji – tā iemācījusi nebaidīties izmēģināt, kļūdīties un meklēt citu ceļu.
Romualds dod padomu arī tiem, kas varbūt baigās ko uzsākt – uzņēmējam jābūt gatavam mēģināt vairākas reizes.
Ja pirmajā, otrajā vai pat astotajā reizē neizdodas, tas vēl nenozīmē, ka jāapstājas. Svarīgi ir saprast, kas nav nostrādājis, izdarīt secinājumus un turpināt.
Viņam ir arī kāds vienkāršs padoms tiem, kuriem ir ideja, bet kuri vēl šaubās, vai vispār vērts sākt. “Mazāk domāt, vairāk darīt!” Tomēr viņa skatījumā ar neatlaidību vien nepietiek. Svarīgi ir arī saprast, kāpēc tu to dari, un spēt izbaudīt pašu procesu, nevis dzīvot tikai gaidās par gala rezultātu un peļņu.
Viņaprāt, rezultāts ir tikai viens mirklis, bet ceļš līdz tam var ilgt gadiem.
Ja cilvēkam šis ceļš sagādā gandarījumu, viņam ir lielākas iespējas izturēt grūtības un nepamest iesākto pie pirmās neveiksmes.
Pēc pieciem gadiem – Baltija un Skandināvija
Skatoties tālākā nākotnē, “InnovoMotion” mērķis ir attīstīt produktu Baltijā un tuvākajos Eiropas tirgos, īpaši Skandināvijas valstīs. Romualds cer, ka piecu gadu laikā risinājums būs pietiekami pilnveidots un atpazīstams, lai to varētu izmantot arī ārvalstu pacienti un fizioterapeiti.
Viņš uzskata, ka uzņēmuma attīstībai varētu palīdzēt arī mākslīgais intelekts. Tas var atvieglot ne tikai programmēšanu, bet arī mārketingu, pārdošanu, kontaktu veidošanu un prezentāciju sagatavošanu. Mazai komandai tas ir būtiski, jo nav iespējams uzturēt tik plašu darbinieku loku kā lielā uzņēmumā.
Protams, konkurence nekur nepazudīs. Romualds ar smaidu pieļauj, ka kādā brīdī kāds lielāks uzņēmums no tālajiem Austrumiem varētu izstrādāt līdzīgu risinājumu daudz ātrāk, pateicoties plašākiem resursiem.
Taču pagaidām komanda koncentrējas uz to, ko var ietekmēt pati, – uz produkta kvalitāti un tā reālo lietderību.
Galu galā viedo legingu mērķis nav tikai izveidot vēl vienu tehnoloģisku jaunumu. Svarīgākais būtu panākt, lai cilvēks pēc insulta varētu drošāk vingrot mājās, labāk saprastu savas kustības un pamanītu progresu, bet fizioterapeitam būtu vairāk informācijas, lai palīdzētu pacientam atveseļoties.
Līdz tam vēl jāstrādā, un Romualds to neslēpj. Taču viņa attieksme pret grūtībām ir skaidra: ne vienmēr viss izdosies ar pirmo reizi, un
ne vienmēr ceļš būs taisns. “Pēc negaisa vienmēr būs saule, pēc nakts vienmēr rīts,” viņš saka,
domājot par brīžiem, kad šķiet, ka nekas neiet uz priekšu.
Tieši šī pārliecība varētu būt viena no svarīgākajām lietām, kas vajadzīga ne tikai jaunajiem uzņēmējiemm, kuri izstrādā jaunas tehnoloģijas un ievieš jaunas idejas, bet arī cilvēkam, kurš ik dienu mācās no jauna spert soli.
