1939. gada 9. janvārī. Ēka, kas simbolizē “Lielvācijas stāvokli” 2
Pirms 80 gadiem Berlīnē atklāja monumentālo Lielvācijas Valsts kancelejas jeb Reihskancelejas ēku – būvi, kam nacisti piešķīra īpašu propagandisku nozīmi un kas arī kļuva par vienu no Ādolfa Hitlera nacionālsociālistu režīma simboliem. Šai būvei vajadzēja reprezentēt “atbilstošo Lielvācijas stāvokli pasaulē”, demonstrēt varu, pārsteigt un iedvest bijību.
Projektu izstrādāja arhitekts un atbildīgais par būvniecības jautājumiem nacistu valstī Alberts Špērs.
Nama atklāšanas uzrunā Hitlers uzsvēra, ka Reihskanceleja ir “jaunās Lielvācijas cienīgas galvaspilsētas” būves sākums. Kancelejas celtniecība ritēja ļoti raiti – 1938. gadā būvlaukumā sāka veco ēku nojaukšanu; jaunā bija gatava pēc nepilna gada. Hitlers personīgi steidzināja celtniecību. Arī šos tempus izmantoja propagandā, lai parādītu “jaunās Vācijas” vispārējo pārākumu.
To, ka darbu gaitā notika vairāki nelaimes gadījumi, noklusēja. Namā bija vairāk nekā 400 telpu. Reihskancelejas fasāde stiepās gar ielu 420 metru garumā. Plašo iekšpagalmu ar alegoriskajām figūrām “Partija” un “Vērmahts” iecerēja dažādiem ceremoniāliem. Lai nokļūtu līdz Hitlera darba kabinetam, apmeklētājam bija jāiziet caur 146 metru garo Marmora galeriju. Pats kabinets bija 400 kvadrātmetru plašs, 10 metru augstiem griestiem, marmora un ozolkoka paneļu apdari.
Par jauno ēku plaši rakstīja visa Eiropas prese. Arī Latvijā atzīmēja: “Top jaunā Berlīne.”
Pirmā un kara dēļ vienīgā ārvalstu diplomātu pieņemšana jaunajā Reihskancelejā notika 12. janvārī. Piedalījās 52 valstu diplomāti. Sākot ar 1943. gadu, nacistu valdības mītne kļuva par regulāru sabiedroto aviācijas uzlidojumu mērķi.
Vairākas bumbas to ķēra 1945. gada 3. februāra uzlidojumā, taču kopumā komplekss cieta samērā maz. Bet to pilnībā nojauca pēc Otrā pasaules kara, iegūtos būvmateriālus izmantojot citām Berlīnes ēkām.
