1940. gada 16. jūnijā. Padomju ultimāts 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem plkst. 14 PSRS valdība iesniedza Latvijai notu, pieprasot līdz vēlākais plkst. 23 piekrist nekavējoties izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā PSRS karaspēka papilddaļas.
Atbildes nepiesūtīšana tiktu uztverta kā atteikums, kam sekotu PSRS “darbība”. Lietuva līdzīga satura paziņojumu bija saņēmusi naktī uz 15. jūniju, bet Igaunija 16. jūnijā plkst. 15.20.
No agresīvā, Latviju apmelojošā toņa, kā arī no sarunām, kas tajā laikā notika starp Latvijas sūtni Maskavā Frici Kociņu un PSRS ārlietu tautas komisāru Vjačeslavu Molotovu, bija nepārprotami skaidrs, ka atteikuma gadījumā sarkanā armija sāks karadarbību.
Latvijas vadībā to, protams, nezināja, taču attiecīgās pavēles jau bija dotas vairākas dienas iepriekš.
Turklāt naktī no 14. uz 15. jūniju padomju robežsargi un čekisti bija uzbrukuši Latvijas robežsargu posteņiem un mītnesvietām Masļenkos un Šmaiļos.
Tad krita trīs latviešu robežsargi un viena civilpersona, divus cilvēkus ievainoja, bet uzbrucēji sagūstīja un pārveda pāri robežai 10 robežsargus un 16 civilpersonas.
Padomju armija 14. jūnijā bija bloķējusi Igauniju no jūras un gaisa robežas un 15. jūnijā notrieca satiksmes pasažieru lidmašīnu Kalevā, kas uzturēja satiksmi starp Tallinu un Helsinkiem.
Tikmēr Lietuva tika apvainota, ka tā “nolaupot” padomju karavīrus. Latvijas valdības ārkārtas sēde Rīgas pilī pie Kārļa Ulmaņa sākās plkst. 19 vakarā.
Tajā piedalījās vēl seši valdības ministri. Lietuvā tad jau iesoļoja padomju karaspēks un bija zināms, ka 17. jūnijā plkst. 6 no rīta tas būs pie Latvijas robežas. Valdot bezcerīgam noskaņojumam, tika nolemts pieņemt padomju ultimātu, lai izvairītos no liekas asinsizliešanas.
17. jūnijā plkst. 13 padomju tanki bija Rīgā. Tas bija Latvijas valstiskuma gals un okupācijas sākums.
