Latvijā
Vēsture

1920. gada 15. jūnijā. Pirmā tautskaite neatkarīgajā Latvijā0


Pēc Pirmā pasaules kara Latvija bija kļuvusi par izteikti agrāru zemi.
Pēc Pirmā pasaules kara Latvija bija kļuvusi par izteikti agrāru zemi.
Arhīva foto

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pirms 100 gadiem notika pirmā tautas skaitīšana neatkarīgajā Latvijā. Tā bija sākusies 14. jūnijā un ilga līdz 18. jūnijam. Šo pasākumu citstarp uztvēra kā 1919. gada rudenī Marģera Skujenieka vadībā izveidotās Valsts statistikas pārvaldes ugunskristības.

Līdz tam pārvalde, kas sākotnēji nodarbināja 49 darbiniekus, saviem aprēķiniem bija izmantojusi vēl cara laikos apkopotās ziņas, nu jau neglābjami novecojušas.

Apkopojot rezultātus, izrādījās, ka valstī tobrīd dzīvoja 1 miljons 596 tūkstoši cilvēku iepretim 2 miljoniem 552 tūkstošiem pirms Pirmā pasaules kara un 1,92 miljoniem šobrīd.

Skaitīšana uzrādīja interesantas izmaiņas Latvijas sabiedrībā, salīdzinot ar laiku pirms Pirmā pasaules kara. Latviešu īpatsvars bija pieaudzis no aptuveni 64% uz 73%.

Tāpat izrādījās, ka ļoti audzis strādājošo iedzīvotāju skaits. Pēc 1897. gada datiem, strādāja 38,7% iedzīvotāju, bet 61,3% bija ģimenes locekļi, kurus strādājošie uzturēja, taču 1920. gada vasarā šī attiecība bija mainījusies attiecīgi uz 57% un 43%, kur pēdējais ietvēra arī bezdarbniekus.

Pēckara trūkuma apstākļos strādājošo skaita palielināšanās bija saprotama.

Kā, analizējot datus, rakstīja Valsts statistikas pārvaldes vadītājs Skujenieks: “Ārkārtīgi lielā mērā pieaugošo strādājošo cilvēku skaits dod vislabāko liecību par mūsu valsts iedzīvotāju gribu atjaunot izpostīto dzīvi un liecina, ka kara sistās brūces būs ātrāki sadziedētas, nekā to varēja sagaidīt.”

Otrs faktors bija mazāk iepriecinošs – pēckara ģimenēs bija mazāk bērnu. Kara posta sekas varēja vērot arī nodarbināto struktūrā.

Agrāk, pateicoties industriālajai Rīgai un citiem ražošanas centriem, Latvijas teritorijā rūpniecībā bija nodarbināti 21,4%, bet lauksaimniecībā 48,4% strādājošo, bet 1920. gadā Latviju varēja uzskatīt par lauksaimniecisku zemi, jo lauksaimniecībā maizi pelnīja gandrīz 80% strādājošo, kamēr rūpniecībā nepilni 7%.

Absolūtais vairākums starp lauciniekiem bija latvieši – 81,5%. To pašu varēja sacīt par etniskajām minoritātēm, un tikai vācbaltieši un ebreji bija izteikti pilsētnieki.

Starp rūpniecībā strādājošiem latviešu bija nepilni 67%. Tirdzniecībā dominēja ebreji un vāc­baltieši, atstājot latviešiem 33%. Ievērojami sarucis tāpat bija tirdzniecībā un brīvajās profesijās strādājošo daudzums, kamēr māj­kalpotāju skaits vispār bija noripojis no 13,5% uz 1,4%.

“Mājkalpotāju skaita samazināšanās ir uzskatāma par saimniecisku pro­gresu, jo pie mums Latvijā pirms kara ar samērā mazproduktīvo mājkalpotāju darbu nodarbojas 13,5% no visiem iedzīvotajiem, kamēr Vācijā tanī pašā laikā bija tikai 6,1%,” komentēja Skujenieks.

Latvijas valsts simtgades zīme

Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķpro­grammas “Latvijai – 100” atbalstu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Trīs dienas darbā, trīs augstskolas solā – sekojot pasaules piemēram?
21 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
1 diena
SK
Skaties.lv
Latvijā
Zīdaiņa glābšanas operācija Mežaparkā: automašīna ar bērnu salonā aizslēdzas, vecākiem paliekot ārā 4
1 diena

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
12 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Ģenētiski mūsu visu saknes ir zemē, nevis bruģī 1
8 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 1
13 stundas