Padomju teroru piedzīvojušie Latvijas iedzīvotāji ar sajūsmu sveica vācu kareivju ierašanos Rīgā 15
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem Rīgas centrā, Nacionālās operas apkaimē notika jūsmīga vācu karaspēka sagaidīšana.
Padomju teroru piedzīvojušajiem maldīgi šķita, ka ieradušies atbrīvotāji un drīzumā tiks atjaunota Latvijas valsts.
Pirmskara Latvijas diplomāts Ludvigs Sēja atmiņās “Es pazīstu vairs tikai sevi” raksta: “Vācu karaspēks ienāca Rīgā 1. jūlijā starp 10 – 11 rītā. Pārdaugavā viņi stāvēja jau no 29. jūnija, bet tilti bija sapostīti, un daži simti boļševiku mēģināja aizkavēt vācu karaspēka pārcelšanos pāri Daugavai.
Iedzīvotāji apsveica vācu kareivjus ar patiesu un skaļi izrādītu sajūsmu.
Tādu sagaidīšanu vācieši nekur droši vien nebija piedzīvojuši. Tiem pasniedza puķes un dažādas dāvanas, tiem uzgavilēja ielās un laukumos.
Boļševiku briesmu darbu apraksts, pat ja tas nebūtu sevišķi sīks, pildītu daudzus sējumus. Latvija ir šausmīgi izlaupīta.”
Arī Sēja loloja ilūzijas, ka vācieši pieļaus kādas valstiskuma atjaunošanas darbības, varbūt atļaus atvērt “ārlietu biroju”.
Tajā pašā laikā viņš atzīmējis, ka jau nākamajā dienā pēc vācu ierašanās sākās represijas pret ebrejiem – 2. jūlijā viņiem vairs neļāva stāvēt kopējās rindās pie veikaliem, sekojošās dienās sākās aresti un ebreju iedzīvotāju nosūtīšana darbos.
Par gaidāmo masveida slepkavošanu gan vēl nekas nevēstīja.
“Vācu karaspēks atstāj teicamu iespaidu. Salīdzinot ar krieviem, respektīvi krievu kareivjiem, vāciešiem piemīt visas augstākas rāsas pazīmes,” sprieda Sēja.
