1942. gada 2. decembrī. Kodollaikmeta sākums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem “Manhetenas projekta” īstenošanas laikā Čikāgas universitātes metalurģiskajā laboratorijā itāļu fiziķa Enriko Fermi zinātnieku komandai izdevās pasaulē pirmajā kodolreaktorā ierosināt pirmo vadāmo ķēdes kodolreakciju. Tobrīd oficiāli vēl neapstiprinātā ASV valdības superslepenā “Manhetenas projekta” mērķis bija atombumbas radīšana, taču veiksmīgais eksperiments ar kodolreaktoru nozīmēja ne tikai lielu soli bumbas virzienā, bet arī kodollaikmeta sākumu cilvēces vēsturē.
Kā kodoldegvielu primitīvajā reaktorā izmantoja dabā atrodamo urāna oksīdu un metālisko urānu. Uzdevums bija ar neitronu plūsmu rosināt urāna atomu kodolu dalīšanos, kas izsauktu tālāku dalīšanos un neitronu plūsmu, tas ir, ķēdes reakciju. Enerģija izdalās, urāna atoma kodolam šķeļoties. Kontrolēt procesu bija paredzēts ar neitronu plūsmu aizturošu grafīta stieņu palīdzību, tos te paceļot, te nolaižot.
Pašu sešus metrus augsto reaktoru mūrēja no ķieģeļiem ar koka konstrukcijām iekšpusē. Priekšstati par kodolreakciju līdz tam bija tikai tīri teorētiski. Nevienam nebija līdz galam skaidrs, kas notiks, cik daudz enerģijas izdalīsies un vai to varēs apturēt, ja izrādīsies, ka Fermi savos aprēķinos kļūdījies, un kaut kas noies greizi.
Reaktors iztika bez radiācijas aizsardzības, jo tā jauda nebija liela. Pēc veiksmīgā eksperimenta kļuva skaidrs, ka teorija darbojas, un “Manhetenas projekts” iegāja citā fāzē, virzītā uz bumbai nepieciešamā plutonija iegūšanu jau krietni jaudīgākā reaktorā.
