Pirms 70 gadiem, 1945. gada 20. februārī, pēc saskaņošanas ar nacistiskās Vācijas vadību Potsdamā tika sasaukta Latvijas Nacionālā padome. Tā ievēlēja Latvijas Nacionālo komiteju (LNK) ar ģenerāli Rūdolfu Bangerski priekšgalā. Berlīnē pēdējā brīdī bija nākuši pie slēdziena, ka nepieciešams kaut kas, lai vairāk motivētu latviešu karavīrus cīnīties Vācijas pusē brīdī, kad puse Latvijas atradās sarkanās armijas rokās un sarkanarmieši jau soļoja pašā Vācijā. Jautājums par Baltijas valstu valstiskuma atjaunošanu bija cilāts visus kara gadus, taču allaž noraidīts. Patiesībā arī tagad LNK bija iecerēta tikai kā latviešu pašpārvalde, radot ilūziju, ka Berlīne reiz varētu atbalstīt Latvijas neatkarības atjaunošanu. Paši vācieši LNK uzskatīja vien par bēgļu organizāciju un boikotēja tās mēģinājumus pārņemt savā varā kādas civiliestādes Kurzemē. 1945. gada 3. maijā LNK pieņēma lēmumu pašlikvidēties.