Arhibīskaps J. Rancāns – Latvijas prezidents

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150

TV24

“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Lasīt citas ziņas

Pirms 70 gadiem Eslingenes bēgļu nometnē Latvijas Centrālās padomes locekļi, pārstāvot piecas pirmskara Latvijas parlamentārā perioda partijas, parakstīja aktu par Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja pienākumu uzticēšanu agrākajam Saeimas priekšsēdētāja vietniekam bīskapam Jāzepam Rancānam. Dokumentu parakstīja pats Rancāns (Latgales Kristīgo zemnieku un katoļu partija), Voldemārs Bastjānis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), Ādolfs Klīve (Latviešu zemnieku savienība), Ādolfs Bļodnieks (Latvijas Jaunsaimnieku partija) un Bernhards Krūka (Demokrātiskā centra apvienība). Tas gan bija tīri simbolisks solis, kam bija samērā neliela, tomēr vērā ņemama ietekme uz trimdas politisko darbību, kuras galvenais uzdevums bija saglabāt un uzturēt Latvijas neatkarību kaut juridiski. Rancāna kandidatūra tika izvēlēta, ņemot vērā, ka pēdējais 1931. gadā saskaņā ar Satversmi ievēlētās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un viņa vietnieks Kārlis Pauļuks 1945. gadā bija miruši. Rancāns bija otrais vietnieks, tādēļ pilnvaras pārgāja pie viņa. Pirms tam LCP konsultējās ar sešiem trimdā nonākušajiem Augstākās tiesas tiesnešiem – senatoriem un ap 20 bijušajiem Saeimas deputātiem. Tie deva pozitīvu slēdzienu. Tomēr pārsvaru trimdas sabiedrībā guva aprindas, kuru ieskatā galvenās Latviju pārstāvošās amatpersonas gods pienācās pēdējam Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam, jo tieši viņš 1940. gada 17. maijā bija saņēmis ārkārtas pilnvaras no Kārļa Ulmaņa Ministru kabineta pārstāvēt Latvijas valsti krīzes apstākļos.