1949. gada 6. februārī. “Kosmopolītu sazvērestība” 0
Pirms 70 gadiem laikrakstā “Literatūra un Māksla” parādījās janvāra beigās PSRS kompartijas centrālajā preses orgānā “Pravda” nodrukātā, pret “kosmopolītismu” kultūrā vērstā raksta tulkojums – “Svešās pozīcijās” (“Pravda”, 28. janvārī tā virsraksts bija “Par kādu antipatriotisku kritiķu grupu”, bet 29. janvārī ar teju identisku saturu “Kuļtura i žizņ” – “Svešās pozīcijās”).
Tādējādi arī Latvijas PSR sākās tā saukto kosmopolītu vajāšanas, kas faktiski noveda kapā dzejnieku Aleksandru Čaku. Staļinisma perioda PSRS vēsturē šis laiks pazīstams kā “Kosmopolītu lieta”. “Literatūras un Mākslas” publikācijā bija teikts: “Tikai tādi ļaudis, kas sveši mūsu sabiedrībai, bezdzimtenes kosmopolīti, kam trūkst Dzimtenes mīlestības svēto jūtu, var noliegt padomju literatūras un mākslas progresīvo lomu. Tāda veida cilvēku kaitīgās kosmopolītiskās idejiņas nodara tiešu zaudējumu tautas interesēm.” PSRS mērogā kritika vērsās pret virkni lielākoties ebreju tautības teātra kritiķu, kas esot “aplipuši ar buržuāzisko Rietumu pagrimuma ideoloģiju, zemodamies ārzemnieciskā priekšā, saindē padomju mākslas veselīgi radošo atmosfēru ar buržuāziskā urrākosmopolītisma, estētisma un kundziskā snobisma trūdošo garu”. Šie ļaudis bija atļāvušies bilst kādu kritiskāku vārdu par Staļina režīma apstākļos teātros uzvestajām, vāja satura trafaretajām ludziņām par “padomju cilvēku”. Kā norāda literatūrzinātniece Silvija Radzobe, Latvijas PSR īsti nebija “kosmopolītu”, ko “atmaskot”, jo visa teātra kritika jau tāpat bija ievirzīta vajadzīgajās sliedēs. Tad joprojām neskaidru iemeslu dēļ par vienu no grēkāžiem izvēlējās dzejnieku Aleksandru Čaku. Viņu sāka ķengāt sapulcēs un avīzēs. Ieskaitīšana “kosmopolītos” saasināja jau tā iebiedētā dzejnieka sirdsslimību, un jau pēc gada, tikai 48 gadu vecumā, viņš atstāja šo pasauli.
