Pirms 70 gadiem notika viena no lielākajām pēckara Eiropas valstu robežu korekcijām 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1951. gada 15. februārī. Ogļu dēļ maina robežas
Pirms 70 gadiem notika viena no lielākajām pēckara Eiropas valstu robežu korekcijām. PSRS un tās būtībā vasaļvalsts Polija Maskavā parakstīja līgumu par 480 kvadrātkilometru lielu pierobežas teritoriju apmaiņu pēc principa “kilometrs pret kilometru”.
PSRS Polijai atdeva Ukrainas PSR ietilpināto Drogobičas apgabalu, kas līdz 1939. gada rudenim tāpat bija bijusi Polijas daļa, bet pretī paņēma daļu Ļubļinas vojevodistes.
Kopā ar zemi īpašnieks bez jebkādas kompensācijas mainīja arī visu, kas uz tās atradās, taču puses bija tiesīgas izvest īpašumu un pārvietot iedzīvotājus.
Oficiāli tika apgalvots, ka apmaiņas ierosinājumu izteikusi Varšava, kas it kā vēlējusies nelielās naftas atradnes pie Ustšiki Dolni pilsētiņas Karpatos un tajā esošo naftas pārstrādes rūpnīcu, kura nemaz nedarbojās.
Savukārt PSRS pretī saņēmusi gandrīz tikai “ērtu dzelzceļa satiksmi”, tas ir, 65 km dzelzceļa. Tomēr īstenībā spiediens uzsākt sarunas par apmaiņu, zināmā mērā līdzīgi kā Abrenes un Latvijas PSR gadījumā, bija nācis no Maskavas.
Vēl Krievijas impērijas laikā atklāja, ka minētajā reģionā atrodas perspektīvas akmeņogļu iegulas. Daļa Ļvovas-Volīnija akmeņogļu baseina iestiepās Ļubļinas vojevodistes teritorijā.
PSRS vēlējās iegūt kontroli pār tajā laikā stratēģiski svarīgajām atradnēm. Ogļu ieguvi jauniegūtajā reģionā sāka 1954. gadā, un ogles no turienes ceļoja arī uz PSRS okupētajām Baltijas republikām.
