Pirms 60 gadiem, 1954. gada 16. decembrī, amerikāņu ķīmiķim Hovardam Treisijam Holam firmas ”General Electric” laboratorijā Ņujorkā ar paša pagatavotas augstspiediena preses palīdzību izdevās iegūt mākslīgos dimantus.

Lasītākie

Kad steidzami jādodas pie ārsta: 5 pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu holesterīna līmeni

Izklaidēm nav ne vainas, bet nākamās dienas paģiras gan nav patīkamas. 15 produkti, kas, iespējams, mazinās alkohola paliekošās sekas nākamajā dienā

TV24

“Ir jau ofensīvas pazīmes!” jeb Krievijas bruņoto spēku viltīgie plāni 2025. gada vasarai 33

Lasīt citas ziņas

Vēlāk izrādījās, ka pirmo reizi sintētiskie dimanti sintezēti 1953. gadā Zviedrijā, taču zviedru zinātnieki savus rezultātus turēja slepenībā, kamēr amerikāņi paziņoja publiski. Izmantojot grafīta pulveri un tantalu kā katalizatoru, sintēze notika presē zem aptuveni 100 tūkstošu atmosfēru spiediena pie temperatūras 2600°C. Hols un viņa komanda gan sākotnēji nesaņēma jūsmīgus apsveikumus. Atskārsme par mākslīgo dimantu plašajām izmantošanas iespējām nāca dažus gadus vēlāk. Mūsdienās pasaulē gadā saražo ap 80 000 tonnu mākslīgo dārgakmeņu. Bez tiem vairs nav iedomājama superprecīza detaļu apstrāde. Mākslīgos dimantus izmanto instrumentos griešanai, urbšanai, smalcināšanai un pulēšanai.