1964. gada 27. februārī 0
Pirms 50 gadiem, 1964. gada 27. februārī, Itālijas valdība pirmo reizi vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu palīdzēt glābt ”krītošo” Pizas torni.
Lūgumā tika aizrādīts, ka esošais torņa slīpums jāsaglabā, jo 12./13. gadsimta būve kļuvusi par ļoti nozīmīgu Itālijas tūrisma objektu. Neviendabīgās un vietām mālainās grunts dēļ Pizas katedrāles zvanu tornis bija sācis šķiebties jau celšanas laikā. Kad Itālijas valdība sauca palīgā, nobīde no ass jau sasniedza aptuveni piecus grādus un process turpinājās. Starptautiskajai ekspertu grupai situācijas analīzei un risinājuma atrašanai vajadzēja vairāk nekā 20 gadu. 1990. gadā sākās kombinēti glābšanas darbi, kuru galvenais mērķis bija izrakt daļu grunts torņa ziemeļu pusē (tornis svērās uz dienvidiem). Būve patiesi nosēdās un nostabilizējās tā, ka 2001. gadā to varēja atvērt tūristiem. Kopš 2008. gada Pizas torņa krišana ir stājusies. Pašreizējais torņa slīpums ir 3o54′.
