1969. gada 13. aprīlī. Pašsadedzināšanās pie Brīvības pieminekļa 0
Pirms 50 gadiem ebreju tautības Latvijas Valsts universitātes Matemātikas fakultātes students Iļja Ripss mēģināja pašsadedzināties pie Brīvības pieminekļa.
Akcijas brīdī viņš turēja rokās plakātu ar uzrakstu “Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju”. Tādējādi 20 gadus vecais jaunietis mēģināja atkārtot plašu starptautisko rezonansi guvušo čeha Jana Palaha akciju, kas bija notikusi tā paša gada 16. janvārī Prāgā.
Šajā gadījumā liesmas izdevās ātri apdzēst. Cieta tikai studenta drēbes. Ripss nonāca VDK uzmanības lokā un pēc nopratināšanas un izmeklēšanas ar diagnozi “šizofrēnija” tika pakļauts piespiedu psihiatriskajai ārstēšanai kā daudzi PSRS disidenti, kas pauda režīmam netīkamus viedokļus vai cīnījās par tiesībām izceļot no valsts, kurā neievēro cilvēktiesības.
Ripss arī pēdējā vārdā uzsvēra, ka rīkojies pārliecības dēļ un neatsakās no tā, ko izdarījis. Notiesātais divus gadus pavadīja Rīgas Psihiatriskajā slimnīcā.
Tikmēr informācija par viņu ar draugu palīdzību bija nonākusi Rietumos, kur ārvalstu matemātiķi uzsāka kampaņu par ļoti apdāvinātā jaunekļa atbrīvošanu. 1972. gadā padomju režīms ļāva Ripsam kopā ar vecākiem emigrēt uz Izraēlu.
Latvijas periodā viņš bija zināms kā ateists, taču senču dzimtenē jaunietis pievērsās ortodoksālajam jūdaismam, paralēli turpinot matemātikas studijas un strādājot par pasniedzēju. 90. gados Ripss kļuva pazīstams kā ebreju svēto rakstu – Toras – pētnieks, ar matemātiskām metodēm meklējot tajā kodētus vēstījumus.
2010. gadā par šo neparasto personību studija “Film Angels Studio” uzņēma dokumentālo filmu “Elijahu Ripss: pašsadedzināšanās”.
