1970. gada 4. septembrī. Pirmais gadījums vēsturē, kad demokrātiskā valstī demokrātiskās vēlēšanās pie varas nāk marksists 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 50 gadiem Čīles prezidenta vēlēšanās, saņemot 36,2% balsu, uzvarēja ārsts un sociālistu politiķis Salvadors Aljende. Tas bija pirmais gadījums mūsdienām tuvajā vēsturē, kad demokrātiskā valstī demokrātiskās vēlēšanās pie varas nāk marksists.
Kā drīzāk kuriozs, tomēr simptomātisks fakts minams, ka drīz pēc viņa nākšanas pie varas 1970. gada 7. novembrī Čīles pilsētā Laseranā atklāja pieminekli “pasaules proletariāta vadonim V. I. Ļeņinam” – tas bija pirmais šāda veida monuments Latīņamerikas kontinentā, kur kreisās idejas 20. gadsimta laikā un tāpat mūsdienās bija un ir populāras.
Aljende sāka plašas sociālās programmas, nacionalizēja lielos zemes īpašumus un uzņēmumus, ieviesa cenu kontroli, palielināja algas, ieguldīja izglītības programmās. Rietumos to vēlāk nosauca par “makroekonomisko populismu”.
Labās ieceres tomēr nebija sabalansētas ar ekonomiku. 1972. gadā valstī dramatiski – līdz 150% – pieauga inflācija, kļuva jūtama saimnieciskā lejupslīde, sākās streiki. Ap šo laiku radikāli samazinājās Čīles galvenās eksportpreces – vara – cenas pasaules tirgos.
Valsts īstenotā cenu kontrole noveda pie tā, ka legālajā apritē sāka pietrūkt pārtikas produktu, kas pārceļoja uz melno tirgu. Ar Aljendes politiku bija apmierināti iedzīvotāju zemākie slāņi, taču ne uzņēmēji, zemes īpašnieki, arī daļa arodbiedrību un valsts ierēdņu.
Kreisās reformas, iekšpolitiskā krīze, tuvināšanās Kubai un PSRS 1973. gada 11. septembrī noveda pie valsts apvērsuma, ko īstenoja armijas aprindas ģenerāļa Augusto Pinočeta vadībā. Aljende izdarīja pašnāvību nošaujoties (vai tika nošauts). PSRS un visiem pasaules kreisajiem viņš kļuva par ikonisku figūru, mocekli; savukārt ģenerālis Pinočets – par ļaunuma iemiesojumu.
